1. Decembris 2015 /NR. 47 (899)
Numura tēma
Juridiskā valoda saziņā ar iedzīvotājiem: kad saņemta atbilde, bet jāmeklē skaidrojums
3

"Jurista Vārda" šī numura tēma veltīta valsts un pašvaldību iestāžu saziņai ar iedzīvotājiem. Būtībā jautājums ir par juristu un ierēdņu rakstītprasmi cilvēkiem saprotamā valodā. Redakcijas rīcībā ir dažas ne visai veiksmīgas vēstules, kuras adresātiem izraisījušas sašutumu un neizpratni. Publicējam tās bez personas datiem, dzīvesvietas adreses, kas varētu identificēt konkrētu cilvēku, atstājot vēstuļu sagatavotāju uzvārdus.

Piemērs no kādas atbildes: "(..) pārvalde brīdināja Jūs par administratīvā procesa uzsākšanu Jūsu izslēgšanai no palīdzības saņemšanas dzīvojamās telpas izīrēšanai pirmām kārtām 7. reģistra sakarā ar to, ka atbilstoši saistošo noteikumu (..). Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 63. panta pirmās daļas 4. punktu, pārvalde nolemj izbeigt administratīvo lietu par Jūsu izslēgšanu no iepriekš minētā palīdzības saņemšanas reģistra."

Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, tiesībsargs Juris Jansons, Juridiskās palīdzības administrācijas direktore Irina Ļitvinova un Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš aptaujā sniedz skaidrojumu, kā rīkoties, ja tiek saņemtas iestāžu atbildes, kurās grūti izprast lietas būtību, un kas būtu jādara, lai uzlabotu valsts un pašvaldību iestāžu saziņu ar iedzīvotājiem.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2019.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
sm.
2. Decembris 2015 / 00:21
1
ATBILDĒT
Vēl paradoksāli (tieši šodien ar kolēģiem runājām), ka juristi pārmet citiem to, ko paši dara. Tik acīmredzami. Sākot jau ar studiju laikiem, kad pasniedzēji neievēro studentu tiesības. Tad darba dzīvē, kad paši veido likumus interpretāciju vietā vai raksta komentārus par stila kļūdām (un pat ne kļūdām).

Daži mani novērojumi par iespējamiem cēloņiem: 1) nekritiska attieksme pret sevi; 2) zemas algas valsts pārvaldē (palasīsim ZAB apkopojumus un redzēsim tīru valodu); 3) iegājies rakstības stils ilglaicīgiem ierēdņiem (piemēram, vadītājs uzdod uzrakstīt „to pašu, tikai garāk”); 4) Valsts valodas centram līdzīgs domu gājiens, kad cilvēks principā nelietotu vārdu „gājiens” šajā teikumā (parasti tieši vienkārši vārdi, nevis precīza semantiskā izteiksme visskaidrāk pasaka domu); 5) iestāde objektīvi nevar sniegt konkrētāku atbildi; 6) iestādes vēlme izvairīties no sekām, tostarp tikt pārprastai pārāk kategoriskas izteiksmes gadījumā, ja adresāts to pieņems kā likumu; 7) liels darba apjoms, kādēļ izmanto standartizētas atbildes.

Jānošķir AA no atbildes uz iesniegumu. AA parasti ir diezgan sakarīgi. Problēmas ar izplūšanu un nekonkrētību ir galvenokārt atbildēs uz iesniegumiem.
Ugis Zeltins
1. Decembris 2015 / 23:56
3
ATBILDĒT
Liela daļa vainas pienākas latviešu literatūras skolotājām ar dzintara brošu: viņas nesoda un bieži pat apbalvo garus teikumus, ciešamās kārtas un nedisciplinētas "savukārt" / "kā arī " / "tādējādi" / "turklāt" tipa pārejas.
mazgudrais > Ugis Zeltins
2. Decembris 2015 / 16:27
3
ATBILDĒT
protams, protams, rakstām nepaplašinātus teikumus un viss būs kārtībā
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties