Žurnāls: Ģenerālprokurors: ir jāziņo par ikvienu noziedzīgu nodarījumu

8. Decembris 2015 /NR. 48 (900)

Ģenerālprokurors: ir jāziņo par ikvienu noziedzīgu nodarījumu

Latvijas Republikas ģenerālprokurors

Saistībā ar manu dalību šā gada 26. novembra "Latvijas radio 4" raidījumā "Действующие лица" pagājušonedēļ medijos tika sacelta ažiotāža un izplatīta informācija, ka, būdams ģenerālprokurors, esmu aicinājis sabiedrību neapgrūtināt policiju un neziņot par visiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp tā sauktajām sīkajām zādzībām. Tāpēc atkārtoti vēlos uzsvērt, ka šādu pamudinājumu sabiedrībai neesmu izteicis un ir jāziņo par ikvienu kriminālu nodarījumu!

Notikušo saistībā ar manis radio pārraidē teiktā sagrozīšanu varu vērtēt tikai no diviem aspektiem. Proti, kā apzināti nepatiesu sagrozītu sarunas atreferējumu vai arī kā neveiksmīgu tulkojumu, ko veicis cilvēks, kurš slikti pārvalda krievu valodu, jo konkrētā intervija notika šajā svešvalodā.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).

Abonentu ieguvumi:

Pieeja jaunākajam izdevumam
Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes

ABONĒ 2025.GADAM!

Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!

13 KOMENTĀRI

juris

25. Decembris 2015 / 12:35

ATBILDĒT

Ģenerālprokurors: ir jāziņo par ikvienu noziedzīgu nodarījumu

11

Ēriks Kalnmeiers
Latvijas Republikas ģenerālprokurors
Saistībā ar manu dalību šā gada 26. novembra "Latvijas radio 4" raidījumā "Действующие лица" pagājušonedēļ medijos tika sacelta ažiotāža un izplatīta informācija, ka, būdams ģenerālprokurors, esmu aicinājis sabiedrību neapgrūtināt policiju un neziņot par visiem noziedzīgiem nodarījumiem, tostarp tā sauktajām sīkajām zādzībām. Tāpēc atkārtoti vēlos uzsvērt, ka šādu pamudinājumu sabiedrībai neesmu izteicis un ir jāziņo par ikvienu kriminālu nodarījumu!
Adrese: Kalpaka bulvāris 6, Rīga, LV-1801

Iesniedzējs:

Lūgums uzsākt kriminālprocesu par diviem atsevišķiem noziedzīgajiem nodarījumiem un dot norādījumus krimināltiesisko attiecību taisnīgam noregulējumam sakarā ar valsts policijas un Rīgas rajona prokuratūras bezdarbību.

Lietas būtība
1) Ķekavas pašvaldības policijas darbinieka E.Slokas un viņa pārinieka, kas palika man nezināms, nelikumīga rīcība 2014.gada 21. maijā izpaudās vismaz kā prettiesiska iekļūšana manā īpašumā , miesas bojājumu nodarīšana, nepamatota aizturēšana un nosūtīšanu uz psihiātrisko slimnīcu, un mana īpašuma nevērīga apsargāšana manas piespiedu prombūtnes laikā. Šo darbību rezultātā man radās sekojošie zaudējumi: pazuda ap 1000 eiro skaidrā naudā, mantojuma apliecības un mantojuma sadales līguma oriģināli, atslēgas no automašīnas, atslēgas no būves un sētu vārtiņu atslēgas, un vēl citi dokumenti, bija salauzts mobīlais tālrunis, kad es mēģināju piezvanīt valsts policijai, bet pašvaldības policijas darbinieks Ē.Sloka, laužot roku, cēla mani no gūltas.
Par iekļūšanu manā īpašumā, pretēji likuma prasībām, nebija sastādīts un izsniegts man parakstīšanai neviens likumā paredzēts akts vai protokols, kas ļautu man pierādīt pašvaldības policijas darbinieku rīcības nepamatotību, savukārt, es biju saņēmis vairākas savstarpēji pretrunīgas atrakstīšanās kā no pašvaldības un valsts policijas, tā arī no Rīgas rajona prokuratūras. Tas, vai pašvaldības policijas darbinieku darbībās konstatējama rupja noziedzīga neuzmanība, vai esot bijusi vienošanās ar maniem radiniekiem, kuru labā visas šīs darbības bija veiktas, var būt pārbaudīts tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem.
Pašvaldības policijas darbinieki atstāja pieskatīt manu īpašumu personām, kurām es tur atrasties esmu nepārprotami aizliedzis, kas bija ļoti labi zināms pašvaldības policijas darbiniekiem. .... vispār nebija nekādu

anonīms

14. Decembris 2015 / 12:29

ATBILDĒT

1. Tukšrunātājs, kuram vēdera darbība ne vienmēr saskan ar mutes darbību. 2. Parastam cilvēkam, kurš cietis no noziedzīga nodarījuma, Latvijā nav vērts cerēt ne uz mazāk smaga nozieguma atklāšanu, ne uz smaga un sevišķi smaga nozieguma atklāšanu. Var paskatīties pat oficiālo statistiku, kura Latvijā tāpat ir sagrozīta. Ja VFR atklā 98% slepkavības un smagu miesas bojājumu nodarīšanas ar cietušā nāvī, tad Latvijā šis skaitis labi ja tuvojas 30%. Atklāt tādas slepkavības, kā tiesneša Laukrozes slepkavību, citās valstīs prokuratūrai un policijai būtu goda lieta. Latvijā tas tā nav. Darba vietā tukša runāšana.

Proficius Aliri

10. Decembris 2015 / 23:23

ATBILDĒT

Pārraidē teiktais formāli, protams, varētu būt sagrozīts vai atstāstīts neprecīzi, tomēr vēstījuma jēga gan ir precīza - ja personai nav "palaimējies" ciest "nopietnā" (smagā vai sevišķi smagā) noziegumā, tad iesnieguma policijai sekas varētu būt - ne pārāk labvēlīga attieksme, sliktākajā gadījumā jāizbauda publiska pazemošana (ko nu pats nav pietiekami rūpējies par mantu) un gandrīz 100% pārliecība, ka krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu neviens pat necentīsies panākt.

Ģenerālprokurors norāda, ka "pat gadījumos, kad ir nozagts, piemēram, naudasmaks un faktiski atklāt šādu noziegumu izredžu nav, policijai tāpat ir jāveic ļoti apjomīgs birokrātisks darbs". Šo argumenti min bieži. Tomēr tā īsti netop skaidrs, kāds ir tas milzīgais, apjomīgais birokrātiskais darbs. Arī attiecībā uz izmeklēšanas darbībām jāpiemin, ka tas lielā mērā ir ģenerālprokurora kompetences jautājums. KPL 400.p. 2.d. paredz, ka pirms kriminālprocesa apturēšanas obligāti izpildāms procesuālo un izmeklēšanas pasākumu minimālais apjoms, kuru atbilstoši noziedzīgu nodarījumu klasifikācijai noteicis ģenerālprokurors.
Vairums tipiski minēto trūkumu cēlonis ir nevis normatīvais regulējums, bet tā piemērošana un policijas, prokuratūras u.c. institūciju vēlme darīt kaut ko lietas labā. Tas lieliski parādās rakstā minētajās vadlīnijās kriminālprocesa vienkāršošanai (www.vp.gov.lv/faili/sadalas/policija_msn_lat_2015.pdf). Kopsavilkumā (129.lpp.) norādītajos pasākumos, kas veicinātu izmeklēšanas vienkāršošanu, efektivizēšanu un samērošanu ar nozieguma sabiedrisko bīstamību, 4 no 5 pasākumiem ir prakses jautājumi (sadarbība, informācijas sistēma, veidlapas, vadlīnijas). Nav nekādu šķēršļu, lai tos varētu īstenot. Patiesībā daļu no tiem varēja īstenot jau sen, ja vien būtu bijusi tāda vēlme. Sadarbības jautājumi, veidlapas vai vadlīniju izstrāde neprasa nekādus būtiskus izdevumus (šķiet, gan policijā, gan prokuratūrā ir pat speciālas struktūrvienības, kam vajadzētu rūpēties par tamlīdzīgiem jautājumiem).

RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 10

	Žurnāls tiesiskai domai un praksei

Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv Informatīvais tālrunis 67311161 darbadienās 9:00-17:00
	Abonēšana	Par "Jurista Vārdu"
	Žurnāli	Redakcija
	Reklāma	Autoriem
	Darba sludinājumi	Lietošanas noteikumi
Redakcija: juristavards@lv.lv	Grāmatas	Autortiesības Kontakti

Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/	© VSIA "Latvijas Vēstnesis"