22. Decembris 2015 /NR. 50/51 (902/903)
Tiesību politika
Būtiskākais tiesu sistēmā paveiktais
Irēna Kucina
TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos 
Tieslietu ministrijas tiesu sektora pārstāvji
Foto no TM arhīva

Tieslietu ministrijas paveiktais darbs nebeidzas ar kāda jautājuma apspriešanu darba grupā vai likumprojekta izstrādāšanu. Lai sagatavotu kvalitatīvākus likumprojektus, tiek pētīta statistika, tostarp par tiesnešu darba apjomu. Šie dati vēlāk noder arī, lai novērtētu jau padarītā darba rezultātu pēc tam, kad spēkā stājušies Tieslietu ministrijas izstrādātie un Saeimai un Ministru kabinetam virzītie tiesību akti. Līdz ar to tiesu darba rādītāji zināmā mērā ir arī Tieslietu ministrijas, Tiesu administrācijas u.c. valsts iestāžu darba rādītāji, kas liecina par ciešu mijiedarbību tiesu varas un izpildvaras starpā, kopējiem spēkiem sasniedzot sabiedrībai un tieslietu sistēmas attīstībai nozīmīgus mērķus. Tiesu sistēmā 2015. gadā paveikto varētu raksturot gan ar tiesu darba rādītājiem, gan izstrādātajiem tiesību aktu projektiem, gan arī organizētajiem pasākumiem un īstenotajām iniciatīvām Tieslietu ministrijas vadībā.

Tiesu darba rādītāji

Tiesu darba izpildes rādītāji (clearance rate %)

Tiesnešu spēju samazināt uzkrāto lietu atlikumu raksturo lietu caurlaides spēja – koeficients/rādītājs (clearance rate). Tas parāda attiecību starp tiesā saņemtajām un pabeigtajām lietām noteiktā laika posmā. Šim rādītājam pārsniedzot 100 procentu atzīmi, var secināt, ka tiek izskatīts vairāk lietu nekā saņemts un tiek likvidēts lietu uzkrājums. Tieslietu ministrijas iepriekšējos gados īstenotie pasākumi tiesu kapacitātes paaugstināšanā ir būtiski uzlabojuši tiesu darba izpildes rādītājus.

Uzsākto reformu rezultātā 2012. gads bija pirmais gads, kad izskatīto lietu skaits pārsniedza saņemto lietu skaitu (clearance rate). Analizējot tiesu darba izpildes rādītājus civillietās (bez maksātnespējas lietām), redzams, ka rajona (pilsētas) tiesās 2012. gadā šis koeficients bija 113,6%, 2013. gadā – 113,7%, 2014. gadā – 100,2% un 2015. gada pirmajā pusgadā – 115,5%. Savukārt attiecībā uz zaudējumu un parāda piedziņas kategoriju 2013. gadā tas bija 119 procentpunkti, 2014. gadā – 103 procentpunkti un 2015. gada 1. pusgadā – 123,8 procentpunkti.

Galvaspilsētā Rīgā, kur tiek koncentrēta lielākā saimnieciskā un biznesa aktivitāte, tātad arī proporcionāli vairāk noslogotas tiesas, gandrīz visās rajona (pilsētas) tiesās lietu izskatīšanas radītājs bija virs 100%, kas nozīmē, ka tiek izskatīts vairāk lietu nekā saņemts, tādējādi mazinot lietu uzkrājumu.

Lietu izskatīšanas ilgums

Kā redzams no statistikas datiem, kopumā lietu izskatīšanas ilgumam ir tendence samazināties visu kategoriju lietās, un, salīdzinot 2015. gada 1. pusgada rādītājus ar iepriekšējos gados konstatēto lietu izskatīšanas ilgumu, secināms, ka tikai Administratīvā apgabaltiesā pieaudzis lietu izskatīšanas ilgums. Pārējās tiesās tas ir stabils vai arī ar tendenci samazināties.

Civillietu izskatīšanas ilgums (%)

Sabiedrības uzmanība ilgstoši bijusi pievērsta civillietu izskatīšanas termiņiem. Aplūkojot jaunākos statistikas datus 2015. gada 1. pusgadā, redzams, ka ilgāk par pusgadu rajona (pilsētas) tiesās tiek skatīti 39% civillietu, bet apgabaltiesās tikai 15% civillietu. Pārējās civillietas tiek izskatītas laikā, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

Videokonferenču un skaņas ieraksta iekārtu izmantošana

2013. gada 31. decembrī noslēdzās Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta "Tiesu modernizācija Latvijā" īstenošana. Projekta ietvaros visas Latvijas 47 tiesas un 12 ieslodzījuma vietas (kopumā 323 zāles) tika aprīkotas ar videokonferenču un skaņas ieraksta iekārtām. Pirmajā gadā pēc projekta pabeigšanas Latvijas tiesas kopumā ir ļoti aktīvi izmantojušas jauno tehnoloģiju iespējas. Kā redzams no tālāk minētajiem datiem, pieaug videokonferenču un audioierakstu izmantošanas tendences.

Videokonferenču pieejamība tiesās ir jo īpaši nozīmīga tajās lietās, kuras nodotas izskatīšanai no tiesām ar ievērojami lielāku noslodzes rādītāju uz tiesām ar mazāku noslodzi (CPL 32.1 panta gadījumi). Gadījumos, ja lieta, kas izskatāma mutvārdu procesā, tiek nodota izskatīšanai citā tiesā, it īpaši, ja lieta tiek nodota izskatīšanai citā tiesu apgabalā esošai tiesai, pusēm objektīvu iemeslu dēļ var pieaugt ar lietas vešanu saistīto izdevumu apmērs, proti, izdevumi sakarā ar ierašanos uz tiesas sēdēm. Turklāt arī praktisku apsvērumu dēļ lietas dalībniekiem var būt problemātiski nodrošināt savu dalību lietas izskatīšanā tiesā, kas atrodas citā pilsētā vai pat novadā (piemēram, sabiedriskā transporta infrastruktūras dēļ starp personas dzīvesvietu un tiesas atrašanās vietu, laika dēļ, kas jāpavada ceļā, u.c.). Tādējādi lietas dalībniekiem, kā arī to pārstāvjiem, kuriem nav iespēja piedalīties lietas izskatīšanā, ierodoties tiesā, tiesvedības procesā ir iespējams piedalīties, izmantojot videokonferenci.

 

Tiesu sistēmas uzraudzība

Darba organizatoriskās pārbaudes

Tieslietu ministrija 2015. gadā ir veikusi astoņas tiesu darba organizatoriskās pārbaudes – Jelgavas tiesas zemesgrāmatu nodaļā, Jūrmalas pilsētas tiesā, Ogres rajona tiesā, Bauskas rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā, Gulbenes rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļā, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, Ludzas rajona tiesā un Balvu rajona tiesā.

Kopumā tiesu darba organizācija ir vērtējama kā laba. Izvērtējot pārbaužu rezultātus, Tieslietu ministrija ir ieteikusi tiesām pievērst lielāku uzmanību korektai un precīzai datu ievadei Tiesu informatīvajā sistēmā, kā arī regulāri veikt pārbaudes, vai lietās, kurās ir apturēta tiesvedība, nav zudis tiesvedības apturēšanas pamats, un apsvērt iespēju piemērot Kriminālprocesa likuma 480. panta trešo daļu un 465. panta pirmās daļas 1. punktu krimināllietās, kas ilgstoši nav izskatītas sakarā ar apsūdzētā izsludināšanu meklēšanā, lai izskatītu krimināllietu apsūdzētā prombūtnē.

Arī zemesgrāmatu nodaļu darba organizācija kopumā vērtējama kā laba un Tieslietu ministrija organizatoriskās vadības ietvaros ir devusi uzdevumus attiecīgajām zemesgrāmatu nodaļām uzlabot darba organizāciju konkrētos jautājumos.

Tiesnešu disciplinārlietas

Tieslietu ministrs 2015. gadā ierosinājis astoņas disciplinārlietas. Disciplinārlietu izskatīšanas rezultātā uzlikti šādi sodi:

  • četrās lietās (disciplinārlietas ierosinātas par: a) tīšu likuma "Par tiesu varu" 14. panta pirmās un otrās daļas, Civilprocesa likuma 19.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties