19. Janvāris 2016 /NR. 3 (906)
Skaidrojumi. Viedokļi
Neregulētie procesuālie jautājumi Satversmes tiesas procesā
4
Jānis Priekulis
LU Juridiskās fakultātes maģistrants, ZAB “Cobalt” jaunākais jurists 

Raksta mērķis ir aplūkot neregulētos procesuālos jautājumus Satversmes tiesas procesā, kas līdz šim tiesību doktrīnā nav tikuši pētīti, nolūkā rosināt viedokļu apmaiņu.

šis raksts ir maksas saturs
TEV IR PAROLE
E-ŽURNĀLS
e-pasta adrese
parole
atcerēties mani
Pirkt vai atvērt ar kodu
vai
autorizējies, ja žurnāls jau tavs
ABONĒ 2021.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: žurnāls, e-žurnāls un komplekts!
4 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
21. Janvāris 2016 / 21:28
0
ATBILDĒT
Satversmes tiesa (ST) ar neregulētu procesuālu jautājumu saskārās jau pašā darbības sākumā – tika pieteikts noraidījums trim tiesnešiem. ST lūgumu noraidīja, jo “uz šo brīdi nav neviena likumdošanas akta, kas paredzētu šādas iespējas izteikt noraidījumu” ST tiesnešiem un viņiem Satversmē izteikta paaugstināta uzticība. ST apsvēra arī tiesnešu iespējamo objektivitāti. Kopumā lēmums bija: gan likums “Par tiesu varu”, gan Satversme pasaka, ka tiesneši ir pakļauti tikai un vienīgi likumam un līdz ar to arī ST uzskata, ka mēs esam pakļauti tikai likumam un arī atbilstoši likumam mums ir jāstrādā (ST sēdes stenogramma, lieta nr.04-01(97), 28.04.1997.). Toreiz likumdevēja reakcija bija ātra. Ar 11.09.1997. likumu Satversmes tiesas likums tika papildināts ar 25.p. 5.d.: “Satversmes tiesas tiesnešiem nevar pieteikt noraidījumu.”
Rakstā norādīts, ka “atbilstoši Satversmes tiesas likuma 26. panta pirmās daļas trešajam teikumam neregulētie procesuālie jautājumi izlemjami, sanākot kopā visiem Satversmes tiesas tiesnešiem, kuru pilnvaras nav apturētas normatīvos aktos noteiktajā kārtībā.” Tomēr Satversmes tiesas likuma 26.p. 1.d. 3.teik. ir tikai frāze “izlemj Satversmes tiesa”. Prasība par izlemšanu pilnā ST sastāvā ar absolūto balstu vairākumu ir noteikusi ST pašas izdotajā reglamentā, gluži tāpat kā visu pārējo neregulētu procesuālo jautājumu izlemšanas kārtību.Par Satversmes tiesas likuma 26.p. 1.d. 3.teik. ietverto normu rakstā teikts: “Tās mērķis, kā tas tiks pamatots šā raksta turpinājumā, ir bijis ierobežot likumdevēja Satversmes 64. pantā noteiktās likumdošanas tiesības un noteikt, ka Satversmes tiesa pēc būtības turpmāk pati izraugās lietu izskatīšanai nepieciešamo procesuālo regulējumu, kas nepieciešams efektīvākai lietu izskatīšanai un līdz ar to pieteikuma iesniedzēju tiesību aizsardzībai.” No kurienes šāds mērķis? It īpaši, ja rakstā iepriekš apgalvots, ka vienīgais, ko nepārprotami var izsecināt no Satversmes tiesas likuma grozījumu sagatavošanas dokumentiem, ir tas, ka neregulēto procesuālo jautājumu ieviešana ir bijusi saistīta arī ar atsevišķa Satversmes tiesas procesa likuma neizstrādi. Vai tas ir pieņēmums, kas izriet no pašreizējā regulējuma un visai pamatotiem secinājumiem par to, kā būtu vajadzējis būt? Vai tas, ka ST pati ir izveidojusi “iekšēju” procedūru un tā līdzinās ārējo normatīvo aktu jaunrades procesam, ir pamats uzskatīt, ka likumdevēja mērķis ir bijis ierobežot Satversmes 64.p. noteiktās likumdošanas tiesības?
Jānis Priekulis > Proficius Aliri
22. Janvāris 2016 / 10:50
1
ATBILDĒT
Paldies par Jūsu komentāru un izrādīto interesi!

Attiecībā uz noraidījuma pieteikšanu tiesnesim, vēlos pieminēt, ka uz to brīdi vēl "neregulēto procesuālo jautājumu" jēdziens Satversmes tiesas likumā vēl nebija ietverts. Respektīvi, tas bija parasts jautājums par likuma roba esamību vai neesamību, neuzlūkojot to caur STL 26.panta pirmās daļas trešā teikuma prizmas.

Kas attiecas uz neregulēto procesuālo jautājumu izlemšanu, tad manā ieskatā rakstā minētais apgalvojums izriet no STL 26.panta pirmās daļas trešajā teikumā lietotā formulējuma "Satversmes tiesa". Respektīvi, tik cik tiesneši ir Satversmes tiesā, tiem neregulēts procesuāls jautājums ir arī jāizlemj (ja vien nav apturētas pilnvaras; par citiem objektīviem apstākļiem varētu diskutēt, jo expressis verbis tas netiek paredzēts).

Kas attiecas uz likumdošanas varas tiesību ierobežošanu, tad manā ieskatā tā ir specifiska konstitucionālo tiesību iezīme, kas veidojusies jau praktiski no Satversmes tiesas likuma pieņemšanas. To varētu jau dēvēt arī par konstitucionālo tradīciju, ka Satversmes tiesa pati ir galvenā lietas izskatīšanas procesuālās kārtības noteicēja (ievērojot rakstā minēto, piemēram, par dialoga veidošanu ar likumdevēju utt.).
sm.
19. Janvāris 2016 / 15:41
0
ATBILDĒT
Piekrītu, ka personai pamattiesību aizskāruma gadījumā jābūt tiesīgai lūgt apturēt tiesību normas darbību. Tas būtu tikai loģiski, īpaši iespējamu neatgriezenisku seku gadījumā, un brīnos, ka tas vēl nav pašsaprotams.

Interesanti, ka rakstā nav pieminēts STL 19.2(5)p. Šis it kā esot vienīgais, kas nosaka pagaidu noregulējumu konst.sūdzības gadījumā. Bet tā nav pareiza interpretācija, jo nenodrošina tiesību aizsardzības efektivitāti.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 1
COVID-19: tiesiskie aspekti
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Satversmes tiesas likums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
TIESĪBU PRAKSE
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties