I. Sprieduma nekavējošas izpildes regulējums un nozīme

Administratīvā procesa likuma 264. pants paredz, ka spriedumu izpilda pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad tiesa noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties. Gadījumā, ja tiesa nav noteikusi sprieduma nekavējošu izpildi, sprieduma spēkā stāšanās ir "jāsagaida" –Administratīvajā apgabaltiesā vai Augstākajā tiesā pārsūdzama tiesas sprieduma gadījumā jāņem vērā, ka spriedums stāsies spēkā ne ātrāk kā vienu mēnesi pēc sprieduma sastādīšanas dienas (proti, ne ātrāk kā tad, kad būs beidzies termiņš šī sprieduma pārsūdzēšanai apelācijas vai kasācijas kārtībā) un arī tikai tad, ja nebūs iesniegta apelācijas vai kasācijas sūdzība.¹ Savukārt, ja uz iesniegtās apelācijas vai kasācijas sūdzības pamata netiek ierosināta tiesvedība, tā tikusi izbeigta vai arī sūdzība atstāta bez izskatīšanas, pārsūdzētais tiesas spriedums stājas spēkā ar attiecīgā tiesas lēmuma spēkā stāšanos.² Gadījumā, ja iepriekš minētie apstākļi neiestājas, pārsūdzētais tiesas spriedums spēkā vispār nestāsies, proti, lietas dalībniekiem būs jāsagaida Administratīvās apgabaltiesas vai Augstākās tiesas spriedums, kurā tiks izskatīta iesniegtā apelācijas vai kasācijas sūdzība.

Tātad, kā to paredz iepriekš norādītās Administratīvā procesa likuma normas, pieteicējam sprieduma spēkā stāšanās brīdis ir jāgaida ne mazāk kā vienu mēnesi, turklāt vairumā gadījumu šis laika periods var būt (ievērojami) ilgāks. Tomēr nereti pieteicējam labvēlīga tiesas sprieduma gadījumā no svara var būt katra šāda gaidīšanas diena. Ir iespējamas situācijas, kad, sagaidot sprieduma spēkā stāšanās brīdi, spriedumu vairs nav iespējams izpildīt. Tāpat šāda vilcināšanās var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam. Ne vienmēr šīs situācijas ir iespējams paredzēt jau lietas pēc būtības izskatīšanas laikā. Tādā gadījumā ir jāapsver sprieduma nekavējošas izpildes iespēja, uz ko norāda Administratīvā procesa likuma 264. pants. Tajā paredzētie sprieduma nekavējošas izpildes gadījumi ir meklējami Administratīvā procesa likuma 265. pantā – tiesa par to lemj vai nu tad, ja to paredz normatīvie akti, vai arī tad, ja ir saņēmusi pieteicēja lūgumu par sprieduma nekavējošas izpildes noteikšanu.³ Šis raksts ir veltīts jautājumiem saistībā ar sprieduma nekavējošas izpildes lūguma iesniegšanu un izlemšanu.

Tiesas sprieduma nekavējoša izpilde līdz ar Administratīvā procesa likuma 185. un 185.¹ pantā regulēto administratīvā akta un faktiskās rīcības darbības apturēšanu un atjaunošanu (arī izpildes seku novēršanu) un Administratīvā procesa likuma 195.–202. pantā paredzēto pagaidu noregulējumu ir pagaidu aizsardzības līdzeklis.⁴

Pagaidu aizsardzības līdzekļi risina tā saukto taisnīguma gausuma problēmu, panākot taisnīgu pagaidu risinājumu jau pirms lietas izskatīšanas pēc būtības un attiecīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.