Ja likuma norma ir neatbilstoša Satversmei, kāds ir pamatojums Satversmes tiesai noteikt to brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku? Ja regulējums ir prettiesisks, tad tas tāds ir bijis vienmēr, ja vien nav mainījušies tiesiskie vai faktiskie apstākļi. Vēl interesantāka ir prakse noteikt atšķirīgas sekas atkarībā no tā, cik ilgi persona pacieš tiesību aizskārumu, cik finansiāli vai organizatoriski grūti būtu novērst sekas u.tml. Būtībā tāda pieeja ļauj likumdevējam, iespējams, pat apzināti pieņemt prettiesiskas normas. Dažkārt pat normu atzīst par prettiesisku, bet kādu laiku vēl joprojām ļauj šo normu piemērot, kamēr likumdevējs izdos jaunu regulējumu. Tā rezultātā tiesību piemērotājam neatliek nekas cits, kā vien apzināti kādu laiku piemērot “netiesības”. Tiesiskums un taisnīgums atkal spiests atkāpties pragmatisku apsvērumu priekšā.