16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)
Skaidrojumi. Viedokļi
Satversmes tiesas sprieduma nolēmumu daļas izpratne un piemērošanas problēmas
19
Mg.iur.
Edgars Pastars
zvērinātu advokātu biroja “Cobalt” vecākais jurists 

Satversmes tiesas spriedumi, kas veido būtisku Latvijas tiesību sistēmas daļu un atzīstami par tiesiskās domās virzītāju, līdz šim izpelnījušies vērību par argumentāciju, kas ietverta secinājumu daļā. Pēc autora ieskatiem, nepelnīti maz uzmanība bijusi pievērsta sprieduma nolēmumu daļai. Lai arī tā ir gana īsa, tomēr nereti tajā atrodami netipiski risinājumi, tostarp gadījumos, kad Satversmes tiesa izmanto likumā dotās tiesības ietvert "citus nolēmumus", kā to paredz Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punkts. Pārstāvot personu vai institūciju Satversmes tiesā, nav svarīgi tikai pamatot, ka ir neatbilstība Satversmei, bet jāspēj pienācīgi argumentēt arī par atbilstošu procesuālu risinājumu – nolēmumu daļu, it īpaši atpakaļvērsta spēka iespējamību.

Rakstā analizēti Satversmes tiesas spriedumu nolēmumu daļas formulējumi. Papildu minētajam rakstā ieskicētas arī trīs citas aktuālas problēmas, kuras saistītas ar sprieduma nolēmumu daļā ietveramo informāciju, proti, zaudējumu atlīdzināšanas iespējas, kas izriet no Satversmes tiesas sprieduma, sprieduma atzīšana par jaunatklātu apstākli un Satversmes tiesas procesā radušos juridiskās palīdzības izdevumu atlīdzināšana, kas līdz šim nav pietiekami attīstīta un raisījusi jautājumus tiesu praksē. Šis raksts iecerēts kā praktisks ceļvedis Satversmes tiesas praksē un iespējamās problēmsituācijās, nevis akadēmisks pētījums.

Terminoloģijas skaidrības labad jānorāda, ka Satversmes tiesas spriedumu daļu nosaukumi atšķiras no vispārējās jurisdikcijas tiesas ierastā, proti, motīvu daļa ir secinājumu daļa, bet rezolutīvā daļa ir nolēmumu daļa.

 

Satversmes tiesas sprieduma sekas – kopējais ietvars

Varas dalīšanas sistēmā Satversmes tiesa institucionāli ir tiesa, bet funkcionāli Satversmes tiesa "atceļ" likumu normas, rīkojoties likumdošanas jomā kā negatīvais likumdevējs. Pozitīvā likumdošana ir likumdošanas process Saeimā, savukārt negatīvā likumdošana – Satversmes tiesā.1 Lai arī formāli Satversmes tiesa nav uzskatāma par likumdevēju atbilstoši klasiskajam Hansa Kelzena modelim, tomēr tiesiskas valsts principa attīstība novedusi pie tā, ka Satversmes tiesa var arī uzdot likumdevējam atsevišķus uzdevumus vai dot norādes likuma satura jautājumos, ciktāl tas nav pretrunā ar varas dalīšanas principu.2 Tiesa var paust savu viedokli par to, ka likumdevējam būtu kāds jautājums jāreglamentē, tomēr likumdevējam ir izvēles iespējas – rīkoties vai ne. Satversmes tiesa, "atceļot" kādu normu, nosaka, ka piemērojams noteikta satura regulējums. Šādu atrunu pieļaujamība un piemērojamība ir vienīgi līdz brīdim, kad attiecīgo jautājumu likumdevējs noregulē vēlreiz.3

Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punkts noteic, ka spriedumā norādāms attiecībā uz spēkā esošo apstrīdēto tiesību normu (aktu) brīdis, ar kuru tā zaudē spēku, ja Satversmes tiesa nospriedusi, ka šī norma (akts) neatbilst augstāka juridiska spēka tiesību normai. Minētā norma pēc būtības paredz Satversmes tiesai tiesības, kādas ir piešķirtas citu valstu konstitucionālajām tiesām to spriedumu izpildes nodrošināšanai, proti, pilnvarojumu konstitucionālajai tiesai pašai noteikt svarīgas savu spriedumu tiesiskās sekas. Tās pat nebūtu jāuztver tikai kā konstitucionālajai tiesai dotas pilnvaras, bet uzlikta atbildība, lai tās spriedumi sociālajā realitātē nodrošinātu tiesisko stabilitāti, skaidrību un mieru.4 Satversmes tiesa ir tiesīga noregulēt arī jautājumus, kas ir būtiski, lai pēc apstrīdētā akta atzīšanas par spēku zaudējušu nerastos jauni Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumi.5

Satversmes tiesas praksē vērojamas vairākas pieejas nolēmumu daļas formulēšanai, tostarp tāda, kas atzīst apstrīdēto normu par spēkā neesošu no sprieduma publicēšanas dienas, vēlāk nākotnē (pagarinot antikonstitucionālas normas spēkā esamību uz kādu laiku) vai ar atpakaļvērstu spēku. Raksturīgi arī nolēmumi, kuri noteiktu laikposmu uzliek par pienākumu piemērot kādu Satversmes normu atbilstoši spriedumā definētajam saturam vai atjauno iepriekš spēkā bijušu tiesisko regulējumu.6 Minētā pieeja skaidri parāda, ka Satversmes tiesas sprieduma nolēmumu daļa nav tikai vieta atbildei uz vienu jautājumu par atbilstību vai neatbilstību Satversmei. Jautājums ir krietni komplicētāks, un personas iespējas nodrošināt savas tiesības – plašākas.

Līdz Satversmes tiesas likuma grozījumiem, kuri tika pieņemti 2009. gada 10. decembrī, nereti tika uzskatīts, ka citām personām un institūcijām ir saistoša tikai sprieduma nolēmumu daļa, bet secinājumu daļa lietā neiesaistītiem subjektiem nav juridiski saistoša. Pēc minētajiem grozījumiem atbilstoši Satversmes tiesas likuma 32. panta otrajai daļai Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām, kā arī fiziskajām un juridiskajām personām. Tādēļ, vērtējot Satversmes tiesas praksi gadu gaitā, ir jāņem vērā arī šis apstāklis, jo tas ietekmējis nolēmumu daļā ietveramās informācijas saturu un formu.

Jautājumā par sprieduma nolēmumu daļas formulējumu attiecībā uz personu loku pastāv divas koncepcijas – erga omnes (iedarbība uz visiem) vai inter partes (tikai lietā iesaistītajām personām). Abas pieejas ir kombinējamas vienā spriedumā, tomēr Latvijā kā pamatprincips izraudzīta pirmā – spriedums parasti attiecas uz visām personām. Konstitucionālo tiesību teorijā šajā jautājumā pastāv dilemma starp pieeju, ka antikonstitucionāls akts nekad nevar būt bijis tiesību sistēmas sastāvdaļa, un tiesiskās noteiktības (drošības) apsvērumiem. Lielākajā daļā valstu konstitucionālajai tiesai piemīt rīcības brīvība šajā jautājumā. Tas it īpaši vērojams konstitucionālās sūdzības gadījumā, ko persona iesniedz, lai atrisinātu sev svarīgu jautājumu – novērstu pamattiesību aizskārumu. Bez sprieduma atpakaļvērsta spēka bieži vien risinājumu nebūtu iespējams panākt. Tādēļ parasti izmanto atpakaļvērstu spēku tieši pret konstitucionālās sūdzības iesniedzēju, ko mēdz dēvēt arī par premium for the catcher.7

Latvijā nav īpaši reglamentēts Satversmes tiesas spriedumu izpildes process vai tas, kādā veidā Satversmes tiesa varētu izskaidrot spriedumu, kurš lietas dalībniekiem vai kādai institūcijai šķistu neskaidrs. Īpaši reglamentēta procesa neesamība nozīmē tikai to, ka sprieduma izpildes nepieciešamās norādes Satversmes tiesa sniedz sprieduma nolēmumu vai secinājumu daļā.

Tiesību doktrīnā ir norādīts, ka Satversmes tiesas spriedumiem atkarībā no brīža, kad tie stājas spēkā, izdala divus veidus – ex tunc un ex nunc.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
19 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Proficius Aliri
17. Februāris 2016 / 21:23
2
ATBILDĒT
Ja likuma norma ir neatbilstoša Satversmei, kāds ir pamatojums Satversmes tiesai noteikt to brīdi, ar kuru apstrīdētā norma zaudē spēku? Ja regulējums ir prettiesisks, tad tas tāds ir bijis vienmēr, ja vien nav mainījušies tiesiskie vai faktiskie apstākļi. Vēl interesantāka ir prakse noteikt atšķirīgas sekas atkarībā no tā, cik ilgi persona pacieš tiesību aizskārumu, cik finansiāli vai organizatoriski grūti būtu novērst sekas u.tml. Būtībā tāda pieeja ļauj likumdevējam, iespējams, pat apzināti pieņemt prettiesiskas normas. Dažkārt pat normu atzīst par prettiesisku, bet kādu laiku vēl joprojām ļauj šo normu piemērot, kamēr likumdevējs izdos jaunu regulējumu. Tā rezultātā tiesību piemērotājam neatliek nekas cits, kā vien apzināti kādu laiku piemērot “netiesības”. Tiesiskums un taisnīgums atkal spiests atkāpties pragmatisku apsvērumu priekšā.
Nelūgtais dildaunis > Proficius Aliri
17. Februāris 2016 / 22:49
7
ATBILDĒT
Vispār tie Satversmes tiesas spriedumi ir diezgan mistiska padarīšana, jo sprieduma spriedēji arī ir tikai cilvēki un kļūdīties ir cilvēcīgi. Žēl vien, ka ST spriedumu nevar pārsūdzēt, kādēļ arī Satversmei neatbilstoši ST spriedumi paliek spēkā...
Jurčiks > Nelūgtais dildaunis
18. Februāris 2016 / 07:58
1
ATBILDĒT
P.S. Un, ja būtu iespēja pārsūdzēt ST spriedumu, vai tad to nepārskatītu tie paši homo sapiens ar viņiem iedzimto spēju kļūdīties? Un vai tu būsi tas, kurš pateiks, kuram tad bija "taisnība" - ST vai otrajai instancei?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 16
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties