16. Februāris 2016 /NR. 7 (910)
Skaidrojumi. Viedokļi
Galvojuma patstāvība pēc galvenā parādnieka saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas
10
Mg.iur., Bac.oec.
Rolands Neilands
AS “Reverta” Vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs 

Latvijas Republikas Civillikumā1 esošais galvojuma regulējums nenosaka atšķirīgus noteikumus attiecībā uz to, vai galvojums ir dots par fiziskas vai juridiskas personas saistībām. Neskatoties uz to, pēdējos gados ir izveidojušies divi pretēji viedokļi par to, kā juridiskas vai fiziskas personas (galvenā parādnieka) maksātnespēja ietekmē galvojuma akcesoritāti.

Viena viedokļa piekritēji atzīst, ka gan pēc juridiskas, gan fiziskas personas maksātnespējas procesa pabeigšanas (juridiskas personas gadījumā, to izslēdzot no komercreģistra; fiziskas personas gadījumā, dzēšot neizpildītās saistības pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas) galvojums par maksātnespējīgā galvenā parādnieka saistībām kļūst par patstāvīgu saistību.

Otra viedokļa piekritēji uzskata, ka galvojums kļūst par patstāvīgu saistību tikai pēc juridiskas personas (galvenā parādnieka) maksātnespējas procesa pabeigšanas. Fiziskas personas (galvenā parādnieka) saistību dzēšanas procedūras pabeigšana un attiecīga neizpildīto saistību dzēšana, šā viedokļa piekritēju ieskatā, izbeidz arī galvojumus, kas doti par maksātnespējīgā parādnieka saistībām.

Autors ir pirmā viedokļa piekritējs un rakstā pamato savu nostāju, īpašu uzmanību pievēršot tiesību normu teleoloģiskajam un vēsturiskajam aspektam.

 

Galvojuma mērķis

Galvojums ir līgumiska saistība, kuras ietvaros viena persona (galvinieks) nodrošina citai personai (kreditoram) tās parādnieka saistības, uzņemoties šīs saistības uz sevi. Kaut gan galvojuma saistības tiek uzņemtas kopīgi ar parādnieku, tās tomēr ir tikai papildu saistības galvenajai saistībai.2

Galvojums (tāpat kā ķīla) kā saistību nodrošinājums dod prasījuma nodrošinājumu un nostiprināšanu neatkarīgi no saistītās personas gribas – gadījumā, ja persona saistību nepilda, kreditoram ir tiesības saņemt prasības apmierinājumu no citām personām – kreditoram ir tiesības prasīt saistību izpildīšanu bez parādnieka arī no galviniekiem.3

Galvojuma mērķis ir nodrošināt saistību pret parādnieka nespēju (tajā skaitā maksātnespējas dēļ) vai nevēlēšanos pildīt saistības.

Civillikuma noteikumi par galvojumu ir efektīvi sekmīgai parādu piedziņai. It sevišķi tas attiecas uz ekspromisorisko galvojumu un Civillikuma 1703. pantā noteiktajiem izņēmumiem, kad kreditors var prasīt saistību izpildi no galvinieka, neprasot to vispirms no galvenā parādnieka. Viens no tiem ir, ja pierādīta galvenā parādnieka faktiskā maksātnespēja vai par viņa mantu jau atklāts konkurss. Termini "faktiskā maksātnespēja" un "atklāts konkurss" ir pārņemti no Vietējo civillikumu kopojuma un neatbilst mūsdienu normatīvajos aktos lietotajai terminoloģijai,4 taču šiem nosacījumiem mūsdienās atbilst parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšana, kas kreditoram dod tiesības prasīt saistību izpildi uzreiz no galvinieka.5

No minētā izriet, ka galvojuma mērķis, cita starpā, ir nodrošināties pret parādnieka maksātnespēju, ja parādnieks kļūst maksātnespējīgs un tādēļ nespēj izpildīt savu saistību, piemēram, segt kredītu.

Uz mērķi kā būtiskāko galvojuma spēkā esamības nosacījumu ir norādījis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments savā 2011. gada 27. aprīļa spriedumā lietā Nr. SKC-86/2011: "Galvojuma akcesoritātes princips nav absolūts, un tādos gadījumos, kad galvojuma kā papildu saistības daba nonāk pretrunā ar galvojuma mērķi, ir pieļaujami izņēmumi no tā.

Galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi.

Galvojot par parādnieka saistībām, galvinieks uzņemas risku atbildēt kreditoram par parādnieka saistībām arī tad, ja pēdējais nonāktu finansiālās grūtībās. Līdz ar to galvinieka atbildības pienākums kreditoram par tāda parādnieka, kurš nonācis maksātnespējas situācijā, saistībām tieši atbilst galvojuma mērķim. Turpretim galvinieka atsvabināšana no pienākuma atbildēt kreditoram par galvenā parādnieka saistībām tikai tā iemesla dēļ, ka parādnieka sliktais finansiālais stāvoklis to novedis līdz maksātnespējai, ir pretrunā ar galvojuma mērķi.

Minētais ir pamats tam, lai galvojuma mērķim piešķirtu prioritāti pār galvojuma akcesoritāti, kā rezultātā gadījumā, kad galvenais parādnieks – komercsabiedrība izbeidzas (tā tiek izslēgta no komercreģistra, izbeidzot maksātnespējas procesu), galvojums no papildu saistības pārtop par patstāvīgu saistību, vienlaikus arī kreditora prasījums pret galvinieku no galvenajam prasījumam piederīga prasījuma kļūst par patstāvīgu."6

Civillietu departamenta spriedums tika pieņemts lietā, kurā galvenais parādnieks bija juridiska persona. Tas ļāva uzsākt spekulācijas par to, vai sprieduma tēzes ir attiecināmas arī uz gadījumiem, kad galvenais parādnieks ir fiziska persona un tam maksātnespējas procesa ietvaros ir pabeigta saistību dzēšanas procedūra ar secīgu nenokārtoto saistību dzēšanu.

 

Pretēji viedokļi

Kā jau minēts, pastāv divi pretēji viedokļi par to, vai pēc fiziskas personas saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas (maksātnespējas procesa ietvaros) ir dzēšami galvojumi, kas sniegti par šīs personas saistībām.

Autora ieskatā, prioritārs ir galvojuma mērķis, un, tā kā galvojuma institūts neparedz dažādus noteikumus attiecībā uz to, vai galvojums ir dots par fiziskas vai juridiskas personas saistībām, tad neatkarīgi no tā, vai galvenais parādnieks ir fiziska persona vai juridiska, ir piemērojami vienādi noteikumi.7

Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš ir vienīgais juridiskās literatūras autors, kas konsekventi paudis nostāju, ka juridiskas personas un fiziskas personas galviniekiem būtu piemērojami dažādi risinājumi. Minētais Senāta spriedums esot pareizs attiecībā uz juridisko personu (galveno parādnieku) galviniekiem. Fizisko personu (galveno parādnieku) galviniekiem būtu piemērojama pretēja kārtība, proti, tie būtu atbrīvojami no galvojuma saistībām līdz ar galvenā parādnieka saistību dzēšanu. Šādu nostāju deputāts ir paudis Maksātnespējas likuma grozījumu darba grupas sēdēs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēs, Saeimas debatēs,8 kā arī "Jurista Vārdā".9

Galvenie argumenti šai nostājai ir šādi Civillikuma panti: "1710.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
10 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normis
19. Februāris 2016 / 16:48
2
ATBILDĒT
"Skats no malas" visu, manuprāt, salika pa plauktiem. Iespējams, ka no rezultāta viedokļa autoram varētu būt taisnība, tomēr no metodoloģijas viedokļa šķiet mazliet "negodīgi" pierādīt maksātnespējīgas fiziskas personas galvinieka saistību patstāvību ar vēsturisko interpretācijas metodi - argumentiem no laika, kad fiziskas personas maksātnespēju, tas ir, saistību dzēšanu kā tādu vispār nepazina un neatzina. Tas ir nedaudz negodīgi pret lasītāju un zinātni. Bet par autora savākto materiālu - cepuri nost.
Cita problēma
18. Februāris 2016 / 13:27
3
ATBILDĒT
Uzskatu, ka galvenās problēmas galvojuma piemērošanā Latvijā ir radījis Civillikuma 1702.panta otrajā daļā minētais ekspromisoriskais galvojums, kas ļauj pret galvinieku celt prasību agrāk nekā pret galveno parādnieku. Pamatojoties uz 1702.panta otro daļu bankas arvien biežāk vēršas ar prasību tiesā tieši pret galvinieku, neprasot no galvenā parādnieka. Protams paldies K.Torgānam par labo definīciju "piedzīt no galvinieka piedziņas no galvenā parādnieka neiespējamības gadījumā", taču tas neatrisina situāciju. Galviniekam jādzīvo bailēs no piedziņas visu laiku, kamēr galvenais parādnieks maksā pa daļām kredītu un tas varbūt ilgus gadus. Var jau teikt, ka, lai palīdz maksāt, bet kā tad vēlāk ar regresu būs, ja parādniekam jāmaksā iespējami daudz bankai? Ja šo normu izņemtu viss atrisinātos, jo tad pret galvinieku varētu celt prasību tikai tad, ja būtu viss izmēģināts pret galveno parādnieku. MNP saistību dzēšanas gadījumā arī varētu noteikt, ka regresa prasība netiek dzēsta.
Reāliste
18. Februāris 2016 / 13:09
8
ATBILDĒT
Raksta autors vēlreiz pierāda, ka galvinieki, kas pamatā tomēr negūst labumu no aizdevuma, Latvijā ir nostādīti sliktākā stāvoklī, nekā galvenais parādnieks, kas ir saņēmis visus iespējamos labumus no kredīta. Bez tam, galviniekam netiek arī nodrošināta regresa tiesība, kas ir kliedzoši. Tam nevajadzētu notikt tiesiskā valstī.
Autoram ir vienpusējs skats uz šo problēmu, jo viņš ir kreditora darbinieks un aizstāv tā intereses, par ko saņem arī nesliktu atlīdzību. Vēsturiskā tulkošana arī var būt dažāda.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 7
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties