Pagājušajā nedēļā Saeimas atbalstu guva Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets, kurā tieslietu ministra amatu saglabā Dzintars Rasnačs. Arī vairāki citi ministri turpinās iesākto darbu savā nozarē. Tādējādi strauja kursa maiņa acīmredzot nav gaidāma nedz tieslietu nozarē, nedz izpildvarā kopumā.

Jaunās valdības deklarācijā tieslietas nav izceltas kā atsevišķa prioritāte un tiesību "tematika" atrodama tikai kā viena no 11 apakšnodaļām pie lielā stratēģiskā mērķa "Tautsaimniecības stiprināšana". Citi deklarācijā minētie valdības darbības virzieni ir: Valsts drošība un nacionālā identitāte; Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums; Reformas izglītībā un zinātnē; Reformas veselības aprūpē.

Tādējādi jāsecina, ka tieslietu sistēmas uzlabošana atšķirībā, piemēram, no reformām izglītības sistēmā nebūs valdības uzmanības centrā.

Kā konkrētus darāmos darbus tieslietu nozarē koalīcijas partneri norādījuši šādus uzdevumus: tiesu teritorijas reformu pabeigšana; procesuālo likumu normu sistemātiska izvērtēšana; maksātnespējas politikā sagaidāmo ilgtermiņa rezultātu definēšana un maksātnespējas procesa reformas pabeigšana; piespiedu dalītā īpašuma attiecību daudzdzīvokļu mājās risinājuma izstrāde; administratīvo pārkāpumu sistēmas reformas pabeigšana; ar komercdarbību saistīto strīdu izskatīšanas atvieglošana; cilvēktiesību ievērošanas stiprināšana; valsts pārvaldes iestāžu un tiesībsarga sadarbības stiprināšana cilvēktiesību un pamattiesību jautājumos. (Deklarācijas fragmentu skat. Tiesību politikas sadaļā 4. lpp.)

Salīdzinājumam ir interesanti ielūkoties iepriekšējās valdības deklarācijā, kur tieslietas tāpat bija "paslēptas" zem augstākas stratēģiskās prioritātes, tikai toreiz šis virsmērķis bija valsts drošība.

L. Straujumas valdība tieslietās bija nospraudusi krietni lielāku uzdevumu skaitu, no kuriem daži saglabāti arī jaunās valdības programmā (jau minētā dalītā īpašuma problēma, tiesu reformas, procesuālo likumu revīzija; maksātnespējas procesa revīzija; administratīvo pārkāpumu sistēmas reforma; cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumu efektīva novēršana), savukārt vairāki citi vairs nav minēti (hipotekārās kreditēšanas regulējums; normatīvo aktu plūdu mazināšana; kreditoru aizsardzības stiprināšana tiesiskās aizsardzības procesos; nacionālo interešu aizsardzība ES likumdošanas procesos; cietušo atbalsta un aizsardzības sistēma; tiesāto personu elektroniskās uzraudzības sistēmas ieviešana; bijušo ieslodzīto resocializācija; vienots elektronisko izsoļu modelis spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos; vienots pārsūdzības modelis tiesu varai piederīgo profesiju disciplinārlietās; korupcijas samazināšana valstī; datubāzes par uzturlīdzekļu nemaksātājiem pabeigšana).

Ņemot vērā, ka jauno valdību veido tie paši politiskie spēki un darbu turpina tas pats tieslietu ministrs, nosprausto uzdevumu saglabāšana liecina par dabisku pēctecību. Turpretī no valdības dienaskārtības svītroto prioritāšu saraksts it kā liek domāt, ka šie uzdevumi jau ir sasniegti (piemēram, tiesu izpildītāju izsoļu elektroniskais mehānisms tiešām ir ieviests). Par dažiem citiem uzdevumiem atbilde varētu nebūt tik skaidra. Varbūt tie vienkārši izrādījušies neizpildāmi? Piemēram, juristu un visas sabiedrības mūždien apspriesto normu plūdu mazināšana.