Pērnā gada 1. janvārī spēkā stājās vairāki grozījumi Darba likumā, tai skaitā attiecībā uz darba laika uzskaiti. Jaunie Darba likuma grozījumi skar virsstundu, nakts darba, summētā darba laika un atpūtas laika regulējumu. Ir pagājis jau vairāk nekā gads pēc grozījumu pieņemšanas, taču to piemērošana uzņēmējiem joprojām liekas grūti izprotama. Šajā rakstā skaidrošu būtiskākos no šiem grozījumiem, vēršot uzmanību uz to praktisku lietošanu un iespējamām neskaidrībām.
Darba likuma grozījumi pieņemti atbilstoši direktīvas prasībām
Visi Darba likuma grozījumi attiecībā uz darba laika uzskaiti tikuši veikti, lai pielāgotu Latvijas Darba likumu 2003. gada 4. novembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (turpmāk – Darba laika direktīva) prasībām.
Darba laika direktīva tika pieņemta Eiropas Parlamentā un Padomē ar Eiropas Kopienu līguma 137. pantu. Tas paredz, ka viens no Kopienu pasākumiem ir uzlabot darba vidi un aizsargāt darbinieku veselību un drošību.
Direktīvas galvenais mērķis ir noteikt minimālās veselības un drošības prasības, darba devējam organizējot darbinieku darba laiku. Tās ietver:
minimālo diennakts un nedēļas atpūtu darbiniekam;
atpūtu darba laikā;
maksimālo nostrādājamo stundu skaitu nedēļā;
ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;
papildus aizsardzību nakts darbiniekiem.1
Direktīvā arī ir nostiprināts princips, ka jebkura īslaicīga atkāpšanās no šīm darbiniekam dotajām privilēģijām ir jākompensē samērīgā laika periodā, zaudēto tiesību piešķirot vēlāk. Piemēram, ja atpūtas laiks netika nodrošināts šajā nedēļā, darba devējam tas jānodrošina nākamajā nedēļā.2
Darba likuma grozījumu pieņemšanas dienā daļa direktīvas prasību jau bija iekļautas Darba likumā, taču daļa joprojām bija direktīvas tekstā.
Grozījumi par virsstundu darbu būtiski nemaina esošo regulējumu
Grozījumi ir izdarīti Darba likuma 136. panta piektajā daļā un skar virsstundu darba veikšanu, nosakot, ka "virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.