Lai cik tas neticami neizklausītos, Latvijas valsts budžeta teju trešdaļa (labklājības speciālā budžeta četras sadaļas, kas atbilstoši 2014. gada datiem veido 29,27% valsts budžeta) ietilpināma vien 18 likumos! Tie ir likumi, kas regulē un ietekmē sociālo budžetu (piemēram, "Par valsts pensijām", "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam" vai Mikrouzņēmuma nodokļa likums).

Kopš 2014. gada pastāvošā Fiskālās disciplīnas padome, kuras mērķis ir nodrošināt neatkarīgu fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību, veikusi pētījumu "Politikas izmaiņu ietekmes uz valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi novērtējums". Juristi ar valsts budžeta rādītāju analīzi nodarbojas samērā reti (protams, ja vien kāda likuma norma netiek apstrīdēta Satversmes tiesā), un pirmšķietami varētu likties, ka likumdevējs ik gadus veic korekcijas sociālo budžetu ietekmējošajos likumos, kas jūtami veido valsts sociālo politiku (kas ir būtisks politologu izpētes lauks liberālo vai konservatīvo partiju nošķiršanai). Tomēr pētījuma autori visai tieši norādījuši, ka politikas izmaiņu ietekme uz sociālo budžetu caurmērā vērtējama kā nenozīmīga (nodarbinātības speciālā budžeta, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta un darba negadījumu speciālā budžeta kontekstā).

Vienīgais, ko politiķi jūtami ietekmējuši, ir valsts pensiju speciālā budžeta plānoto apjomu un faktiskās izpildes savulaik krasā starpība. Fiskālās disciplīnas uzraugus bažīgus dara fakts, ka sociālais budžets tiek regulāri pārsniegts. Tas nozīmē, ka regulāri un sistemātiski tiek ieplānoti mazāki izdevumi, nekā tie faktiski izrādās (piemēram, 2014. gadā nodarbinātības speciālais budžets – faktiski izmaksātie sociālie pabalsti radījuši absolūto novirzi mīnus 13 970 080 eiro (jeb -19,58%) pret attiecīgajā budžetā plānoto, savukārt invaliditātes, maternitātes un slimības speciālajā budžetā izmaksāto sociālo pabalstu pārsniegums sasniedzis mīnus 18 858 363 eiro (jeb -5,84%) no plānotā), un neatbilstību nav radījuši iepriekš neparedzēti grozījumi likumos. Šādus manevrus pieļauj "Likums par budžetu un finanšu vadību", kas paredz tiesības palielināt gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumu segšanai.

Spriežot pēc pētījuma datiem, likumā dotā iespēja kļūdīties "uz leju" tiek izmantota sistemātiski gadu no gada. Palielināt apropriāciju kādu budžeta izdevumu segšanai nozīmē šos līdzekļus iegūt no citiem avotiem (tie tiek ietaupīti kādā citā budžeta pozīcijā, budžeta ieņēmumi ir lielāki, nekā tika prognozēts). Tomēr ticamākais, ka tas notiek uz valsts parāda pieauguma rēķina.

Fiskālās disciplīnas likumā skaidri ierakstīti arī šādi fiskālās politikas principi: stabilitātes princips – finanšu politika ir paredzama un pēctecīga, un tādējādi tā veicina ekonomikas attīstību un finanšu stabilitāti; paaudžu savstarpējās atbildības princips – fiskālajā politikā tiek ņemta vērā tās finansiālā ietekme uz sabiedrību gan šobrīd, gan nākamajās paaudzēs. Analizējot to, cik regulāra ir "Likumā par budžetu un finanšu vadību" paredzētā izņēmuma izmantošana, rodas jautājums par likumā ietverto principu ievērošanas praksi, ja vien paliekam vienisprātis, ka likumos ierakstītie principi ir domāti, lai pēc tiem vadītos ne tikai juridiskas kolīzijas šķetinošie juristi.