19. Aprīlis 2016 /NR. 16 (919)
Skaidrojumi. Viedokļi
Nepiedzenamo nekustamā īpašuma nodokļa parādu administrēšana
20
Mg. iur.
Ilona Žavoronkova
Rēzeknes pilsētas domes Finanšu pārvaldes Nodokļu nodaļas vadītāja 

Pienācis kārtējais nekustamā īpašuma nodokļa (turpmāk – NĪN) taksācijas gads. Nekustamo īpašumu īpašnieki, tiesiskie valdītāji, lietotāji saņēmuši pašvaldību izdotos administratīvos aktus – maksāšanas paziņojumus par NĪN 2016. gadam. Apzinīgākie nodokli jau samaksājuši. Tomēr ne visi NĪN maksātāji šo pienākumu veic savlaicīgi un pilnīgi. Kavējuma rezultātā rodas NĪN parāds.

Ievērojot likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" (turpmāk – NĪN likums) 9. pantu, NĪN maksātājs ir atbildīgs par nodokļa pilnīgu nomaksāšanu noteiktajā laikā. Šī pienākuma savlaicīgas neizpildes gadījumā nodokļa administrācija kavētos NĪN maksājumus saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" (turpmāk – Nodokļu likums) un Administratīvā procesa likumā (turpmāk – APL) noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai. Tomēr ne visi kavētie NĪN maksājumi piedzenami bezstrīda kārtībā. Normatīvajos aktos minētajos gadījumos uzsākt vai turpināt kavēto NĪN maksājumu piedziņu aizliegts. Šie nepiedzenamie parādi veido daļu no kopējās NĪN kavēto maksājumu masas, un to iekasēšanai nereti veicamas procesuālas darbības. Pretējā gadījumā pašvaldība zaudētu savas prasījuma tiesības.

Rakstā aplūkots NĪN, tā administrēšanas jēdziens, veikta parādu grupēšana administrēšanas procesa organizēšanai, raksturoti dzēšamo NĪN parādu veidi, kā arī analizētas mirušo, maksātnespējīgo personu un tiesiskās aizsardzības procesa (turpmāk – TAP) subjektu parādu administrēšanas īpatnības un tiesiskā regulējuma piemērošanas problemātiskie aspekti. Raksta pamatā ir plašāks pētījums "Nekustamā īpašuma nodokļa parādu administrēšana".1

 

1. Nekustamā īpašuma nodokļa un tā administrēšanas būtība

Nodokļi kā valsts finanšu avots, kas ir obligātie maksājumi valsts vai valdnieka labā, zināmi no seniem laikiem. Visā cilvēces vēsturiskās attīstības gaitā valsts un sabiedrības nepieciešamo vajadzību apmierināšanai ir pastāvējuši nodokļi un nodevas kā sabiedrības kopprodukta pārdales instruments.2

Saskaņā ar Nodokļu likumā ietverto definīciju nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts periodisks vai vienreizējs maksājums valsts budžeta vai pašvaldību budžetu (pamatbudžeta vai speciālā budžeta) ieņēmumu nodrošināšanai un valsts funkciju un pašvaldību funkciju finansēšanai. Nodokļu samaksa neparedz atlīdzinājumu nodokļa maksātājam tiešā veidā.

Latvijas nodokļu un nodevu sistēmu veido pašvaldību nodevas, 103 valsts nodevas,3 kā arī 16 nodokļi, tostarp NĪN.4

NĪN ir ar likumu noteikts obligāts periodisks maksājums par ķermeniskām lietām, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, – zemi, ēkām, tai skaitā kadastra informācijas sistēmā reģistrētām, bet ekspluatācijā nenodotām ēkām, un inženierbūvēm. NĪN noteikšanas pamatmērķis ir nodrošināt pašvaldību autonomiju fiskālās politikas jomā un neatkarīgu vietējo pašvaldību budžetu avotu.5 NĪN fiskālā funkcija izpaužas kā pašvaldības nodrošināšana ar naudas līdzekļiem likumā "Par pašvaldībām" noteikto funkciju (gādāt par iedzīvotāju izglītību, rūpēties par kultūru, nodrošināt veselības aprūpes pieejamību utt.) izpildes nodrošināšanai.

NĪN administrēšanas procesā tiesiskās attiecības – nodokļa maksāšanas pienākums – tiek nodibinātas, izdodot administratīvo aktu – NĪN maksāšanas paziņojumu6 (t.i., nelabvēlīgu administratīvo aktu, kas vērsts uz naudas maksājumu). Ar NĪN maksāšanas paziņojumu pašvaldība nodokļa maksātājam vai tā pilnvarotai personai paziņo NĪN apmēru kārtējam taksācijas gadam.7 Nekustamā īpašuma īpašniekam, tiesiskajam valdītājam, lietotājam rodas NĪN maksāšanas pienākums.

Pienākums maksāt nodokļus ir nesaraujami saistīts ar tādu līdzekļu noteikšanu, kuri nodrošinātu šā pienākuma izpildi. Tādējādi likumdevējam ir tiesības pēc sava ieskata, ievērojot samērīguma principu, noteikt nodokļu aprēķināšanas, ieturēšanas un maksāšanas kārtību un termiņus, kā arī nodokļu maksātāju un nodokļu administrācijas tiesības, pienākumus un atbildību. Pienācīga nodokļu administrēšana ietver savlaicīgu un efektīvu nodokļu iekasēšanu un vienlaikus novērš izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.8

Ievērojot zinātniskajā literatūrā sniegtās atziņas, kā arī Nodokļu likuma un NĪN likuma normas, jēdzienu "NĪN administrēšana" var definēt šādi: tā ir savstarpēji saistītu pašvaldības darbību kopums, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt nodokļa ieņēmumu pilnīgu, savlaicīgu, taisnīgu iekasēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, un kas ietver NĪN objektu un maksātāju uzskaiti, NĪN likmju un atvieglojumu noteikšanu, nodokļa aprēķināšanu un paziņošanu, NĪN atvieglojumu piemērošanu, NĪN maksātāju konsultēšanu, NĪN samaksas termiņu ievērošanas kontroli, NĪN maksājumu reģistrāciju, NĪN parādu iekasēšanu, NĪN pārmaksu novirzīšanu un atmaksāšanu, NĪN parādu un pārmaksu dzēšanu, soda sankciju piemērošanu.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
20 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
NĪN
26. Aprīlis 2016 / 00:19
1
ATBILDĒT
“…uzņēmums ir pliks kā baznīcas žurka…”, “ izdevumus administratoriem jāsedz no saviem personīgajiem līdzekļiem…” Lūk, tā tiešām ir “pērle” MAGONES un FIZIKA domāšanā.
Juridiskās personas mn procesa izmaksās iekļautais NĪN ir aktuālais nodoklis par nekustamo īpašumu. Tātad uzņēmumam pieder nekustamais īpašums, par kuru aprēķināts nodoklis pēc mn procesa pasludināšanas. Secināms, ka uzņēmums nav gluži pliks kā baznīcas žurka, ja jau pieder īpašums. Administratoram vien atliek šo īpašumu pārdot un iekasēt naudiņu, no kuras segt izdevumus.
Autores akcentētā problēma diemžēl pastāv un doma attīstāma.
Magone > NĪN
26. Aprīlis 2016 / 10:55
1
ATBILDĒT
1.Lūdzu, miniet kaut vienu konkrētu piemēru ar skaitļiem kā autores doma par n/ī nodokļa PROPORCIONĀLU iekļaušanu maksātnespējas procesa izmaksās izpaustos realitātē. Citādi tā ir tikai mutes dzisināšana. Es minēju zemāk konkrētus piemērus, kas pierāda pretējo, atspēkot tos neviens nav varējis.
2. Maksātnespējas likuma 115.panta ceturtā daļa un Maksātnespējas likuma 116.panta trešā daļa JAU TAGAD PAREDZ, ka pārdodot n/ī izsolē, izsoles izdevumos ir iekļaujams n/ī nodoklis, kas veicams par šo nekustamo īpašumu no maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas līdz tā mēneša pēdējam datumam, kurā stājies spēkā tiesas nolēmums, ar kuru apstiprināta nekustamā īpašuma izsole. Tas nozīmē, ja parādniekam IR īpašums, tad kur te redzamas tās milzīgās problēmas ar n/ī aktuālā nodokļa iekasēšanu? Par kādu PROPORCIONĀLO n/ī nodokļa sadalīšanu pa izdevumu pozīcijām autore iestājas un iesaka šādus grozījumus? Varbūt vienkārši nav izlasījusi Maksātnespējas likumu?
3.Praksē var būt gadījumi, kad parādniekam pieder n/ī, bet administrators to nevar pārdot, piem., gadījumos, kad n/ī uzsācis pārdot izsolē tiesu izpildītājs. Reāli maksātnespējas procesā parādnieks ir pliks kā baznīcas žurka, pārdot nav ko.
Nelieniet lauciņos, kuros neorientējaties!
Fizikis
25. Aprīlis 2016 / 16:37
0
ATBILDĒT
Es domāju, ka šo divu terminu putrošana ir pārpratums vai nezināšana. Nedomāju, ka autore būtu nopietni domājusi, ka administratoram būtu jāstrādā bez maksas vai mīnusos. Nav taču nekāda mistiska fonda, no kura līdzekļiem administrators varētu pasmelties, lai kompensētu savus izdevumus vai atlīdzību.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 17
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties