Aprīļa sākumā klajā nāca ikgadējais Amnesty International ziņojums par nāvessodu piespriešanu un izpildi pasaulē. 2015. gadā pasaules mērogā sasniegts ceturtdaļgadsimta "rekords": organizācijai izdevies savākt pierādījumus par vairāk nekā 1634 nāvessodiem 25 pasaules valstīs (tas ir par vairāk nekā 50% lielāks skaitlis nekā 2014. gadā). Turklāt ir pamatotas aizdomas, ka skaitļi patiesībā ir pat daudzkārt lielāki. Aprēķinos nav iekļauta informācija, piemēram, par Ķīnu, kur nāvessodu izpilde ir valsts noslēpums, taču katru gadu šajā valstī ar nāvi varētu tikt sodīti pat vairāki tūkstoši notiesāto – visādā ziņā tiek uzskatīts, ka Ķīna ir līdere nāvessodu piemērošanā pasaulē.

Ar satriecošu efektivitāti nāvessodi 2015. gadā tikuši īstenoti trijās pasaules valstīs – 89% no visiem zināmajiem nāvessodiem izpildīti Irānā (vairāk nekā 977!), Pakistānā (326) un Saūda Arābijā (vairāk nekā 158). Vienlaikus ar nenormāli lielo nāvessodu skaitu tiek norādīts, ka tiesas procesu taisnīgums un humānums šajās valstīs bieži vien ir ārkārtīgi apšaubāms: nereti apsūdzētajam netiek nodrošināta pienācīga juridiskā palīdzība, bieži vien nav pat tulka un apsūdzētais nesaprot tiesas procesu, atzīšanās un liecības tiek panāktas ar spīdzināšanu, nāvessods tiek piespriests nepilngadīgām personām utt.

Amnesty International arī apkopojusi datus par valstīm, kas pilnībā atteikušās no nāvessoda – 2015. gadā to skaits pieaudzis līdz 102 (klāt nākušas Kongo, Fidži, Surinama un Madagaskara). Projektu stadijā nāvessoda aizliegums ir vēl vairākās citās valstīs, jau zināms, ka Mongolijā attiecīgi grozījumi kriminālkodeksā stāsies spēkā 2016. gadā. Iepriecinošu tendenci uzrādījusi pat Ķīna, kur samazināts noziedzīgu nodarījumu skaits, par kuriem var piespriest nāvessodu. Tāpat līdz 18 pieaudzis "no nāvessoda brīvo" ASV štatu skaits – lēmumu par moratoriju nāvessodu izpildē pieņēmusi Pensilvānija. Tomēr vienlaikus vairākās citās valstīs atsākušās diskusijas par nāvessoda atjaunošanas nepieciešamību, piemēram, Krievijas parlamentā un citur šādi aicinājumi izskanējuši saistībā ar bažām par terorisma pieaugumu.

Kopumā 2/3 pasaules valstu krimināllikumos šobrīd vai nu vispār nav paredzēts nāvessods, vai arī ir noteikts tā piemērošanas moratorijs. Diemžēl atlikušajā trešdaļā nāves mašīna darbojas ar pieaugošu jaudu.

Iepriecinoša – ja vien šādu terminoloģiju iespējams lietot šajā kontekstā – ir būtiskā nāvessodu piespriešanas samazināšanās tendence 2015. gadā (1998 gadījumi salīdzinājumā ar 2014. gadā piespriestajiem 2466 nāvessodiem). Tomēr 2015. gada nogalē pasaulē joprojām bija vairāk nekā 20 tūkstoši aktīvu tiesas procesu, kuros apsūdzība pieprasa nāvessodu.

Aplūkojot nāvessoda problemātiku, ar gandarījumu jākonstatē, ka šogad Latvija svinēs zīmīgu gadskārtu: pirms 20 gadiem arī mūsu valstī pārtrauca piemērot nāvessodu. Par šādu moratoriju, viesojoties Eiropas Padomē, 1996. gada 24. septembrī paziņoja Valsts prezidents Guntis Ulmanis.¹ Tas bija viens no daudzajiem soļiem, ko neatkarību atguvusī Latvija spēra, lai apliecinātu, ka ir civilizēta valsts, kas gatava respektēt cilvēktiesības, tai skaitā galveno no tām – tiesības uz dzīvību.

Kaut arī nāvessods Latvijā netika piemērots kopš 1996. gada, no Krimināllikuma sodu sistēmas tas pilnībā tika izslēgts tikai pirms pieciem gadiem – vien 2011. gada nogalē. Līdz tam nāvessods bija saglabājies kā viens no iespējamiem sodiem par slepkavību sevišķi pastiprinošos apstākļos.