Norobežojot cilvēka psihiskās darbības procesus no viņa faktiskās rīcības (gribas izpausme reālajā pasaulē), pamatot, ka vainīgais darbību var izdarīt arī ar netiešu nodomu (tātad negribot to darīt), mēģinājis argumentēt M. Leja rakstā "Vai Krimināllikumā bija nepieciešama jauna nodoma definīcija".¹

Konkrētajā gadījumā saistībā ar kukuļdošanu tāds vainas formas traktējums ir pretrunā ar Krimināllikuma (turpmāk arī – KL) regulējumu par tīšu vainu (KL 8. panta otro daļu un KL 9. panta otro un trešo daļu), kā arī atšķiras no krimināltiesību teorētiskajām nostādnēm, kas paustas Latvijas krimināltiesību mācību grāmatās un komentāru literatūrā, kā arī aprobētas tiesu praksē.

Saskaņā ar KL 323. panta pirmo daļu kukuļdošana izpaužas kā materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošana personiski vai ar starpnieku valsts amatpersonai, lai tā, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja vai citas personas interesēs neatkarīgi no tā, vai nodotais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.

Lai izprastu nodoma kā vainas formas jēdziena saturu, ir jānorāda uz krimināltiesību pamatnostādnēm jautājumā par noziedzīga nodarījuma sastāvu, noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas psihisko attieksmi pret noziedzīga nodarījuma sastāva atsevišķām pazīmēm un vainu kā personas psihiskās attieksmes formu pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu kopumā.

Krimināllikuma 1. pantā nepārprotami pateikts, ka kriminālatbildības pamats ir Krimināllikumā paredzēts nodarījums, kam ir visas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes.

Noziedzīga nodarījuma sastāvs ir arī nodarījuma kvalifikācijas juridiskais pamats. Tikai tādā gadījumā, kad personas izdarītais nodarījums (darbība vai bezdarbība) atbilst kādā Krimināllikuma Sevišķās daļas pantā vai tā daļā (punktā) paredzētajām visām noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmēm, ir pamats viņas izdarīto kvalificēt kā noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.

Krimināltiesībās tiek atzīts, ka noziedzīga nodarījuma sastāvs ir Krimināllikumā paredzēto visu objektīvo un subjektīvo pazīmju kopums, kas ir nepieciešams un pietiekams, lai kaitīgo darbību vai bezdarbību atzītu par noteikta veida noziedzīgu nodarījumu.²

Krimināltiesībās pieņemts, ka noziedzīga nodarījuma sastāvu veido četri elementi: objekts un objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Katram no šiem elementiem ir savs pazīmju kopums, kuras savukārt iedala pamatpazīmēs un papildpazīmēs, kas tāpat ir obligātas, ja tās paredzētas Krimināllikuma Sevišķās daļas konkrēta noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmju skaitā.

Pamatpazīmes ir tādas, kuras paredzētas ikvienā noziedzīga nodarījuma sastāvā – darbība vai bezdarbība (formāla sastāva noziedzīgos nodarījumos) un ar tām cēloņsakarīgi saistītās kaitīgās sekas (materiāla sastāva noziedzīgos nodarījumos).

Noziedzīga nodarījuma papildpazīmes kopā ar attiecīgo pamatpazīmi (prettiesisko darbību vai bezdarbību) ir īpaši paredzētas konkrētu noziedzīgu nodarījumu sastāvos. Piemēram, objektīvās puses papildpazīmes var būt noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vieta, laiks, veids, rīki, situācija, cietušā statuss, zaudējuma apmērs u.c.

Savukārt konkrēta noziedzīga nodarījuma subjektīvās puses papildpazīmju skaitā var būt paredzēts noziedzīga nodarījuma izdarītāja motīvs, mērķis (nolūks), emocijas.