7. Jūnijs 2016 /NR. 23 (926)
Numura tēma
Nepateiktais par Stambulas konvenciju
38
Dr. iur.
Baiba Rudevska
 

Lielākā daļa lasītāju pēdējā mēneša laikā droši vien ir pamanījusi un pat sekojusi līdzi dažādām diskusijām par un ap Eiropas Padomes Konvenciju Nr. 210 par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu1 (turpmāk – Stambulas konvencija). Nebūs pārspīlēts, ja teiksim, ka šī laikam ir vienīgā konvencija, kura Latvijā ir izraisījusi tik plašas un asas diskusijas. No vienas puses, diskusijas un domu apmaiņa ļauj mums attīstīties un iet tālāk, taču, no otras puses, tas attiecas tikai uz konstruktīvām un korektām diskusijām, jo tikai to rezultātā var nonākt pie patiesības izpratnes. Jācer, ka šis "Jurista Vārda" numurs pacels līdzšinējās diskusijas augstākā un pēc būtības saturīgākā līmenī.

Tas, ka Latvijā diskutē un runā par Stambulas konvenciju, rāda nevis to, ka Latvijai būtu jākaunas par savu izskatu citu valstu acīs, bet gan liecina par normāliem demokrātiskiem procesiem Latvijas sabiedrībā. Latvija laikam ir vienīgā valsts, kurā tik aktīvi tiek diskutēts par šo konvenciju. Piemēram, Francijā šī konvencija tika ātri parakstīta un ratificēta bez jebkādām nopietnām diskusijām.2

Izmantojot šo nelielo iespēju, autore vērsīs uzmanību uz dažiem Stambulas konvencijas aspektiem, par kuriem līdz šim vēl nav paspējusi izteikties, kā arī atspēkos dažus līdz šim publiskajā telpā izskanējušos kolēģu pārmetumus.

 

1. Vardarbība, cilvēktiesības un diskriminācija

Stambulas konvencijas preambula un 3. panta "a" punkts raksturo jebkuru vardarbību pret sievieti (tostarp privātās dzīves sfērā) kā "cilvēktiesību pārkāpumu" un "diskrimināciju". Šādi raksturojumi ir absurdi šāda iemesla dēļ.

Katram vārdam mūsu valodā ir sava noteikta nozīme, par kuru vairākumā gadījumu pastāv sabiedrības konsenss. Protams, mūsu valodā lietoto terminu nozīme laika gaitā var mainīties, taču ir svarīgi, lai vienā un tajā pašā laikā runājošie cilvēki saprastu to vai citu vārdu vienā nozīmē. Turklāt reālistisks pasaules skatījums liek mums secināt, ka katrs jēdziens ir saistīts ar noteiktu reālās pasaules lietu (priekšmetu, faktu, parādību utt.). Vēl jo svarīgāk ir pieturēties pie šīs atziņas tiesību jomā, kur viens no stūrakmeņiem ir tiesiskās drošības princips. Padarot tiesībās lietoto jēdzienu robežas par neskaidrām un izplūdušām, mēs atņemam tiesiskajām attiecībām nepieciešamo noteiktību un tādējādi apdraudam tiesību subjektu tiesības un leģitīmās intereses. Tātad arī "cilvēktiesību" un "diskriminācijas" jēdzieni atbilst noteiktām realitātēm.

Sāksim ar "cilvēktiesībām". Kopš 1948. gada ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas pieņemšanas (un īstenībā pat vēl ilgi pirms tās) bija un ir skaidrs, ka par "cilvēktiesībām" mēs runājam attiecībās starp indivīdu un valsti. Valsts nedrīkst darīt noteiktas lietas pret saviem pilsoņiem un pret citām privātpersonām. Ko īsti valsts nedrīkst darīt? – Klasiski domājošs jurists (kā, piemēram, šā raksta autore) uzreiz atbildēs: "Tā nedrīkst pārkāpt cilvēku dabiskās tiesības." Taču, kā to savā grāmatā "Tiesības un cilvēktiesības" lieliski parādīja franču jurists un tiesību filozofs Mišels Villē (Michel Villey), "dabiskās tiesības" un "cilvēktiesības" nebūt nav viens un tas pats.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
38 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
nedomāju vis
9. Jūnijs 2016 / 11:13
22
ATBILDĒT
Uzjautrina Jurčika (un dažu citu segvārdu, ar kuriem viņš kā interneta trollis komentē) pārliecība, ka tieši viņš un, protams, arī raksta autore ir tie, kas vislabāk izprot preambulā verbalizēto tautas garu, kurā viņuprāt cirkulē vienīgi stingri konservatīvās vērtības, tai skaitā, vienīgā pareizā (Jurčika) cilvēktiesību izpratne.
Saskaņā ar Jurčika - tātad vienīgo pareizo - cilvēktiesību doktrīnu sievietei ir jāklausa sava cildenā vīra pavēlēm, jātur mute un jādzemdē bērni. Vēlēšanu tiesību piešķiršana ir principiāla kļūda, kas būtu pēc iespējas ātrāk jālikvidē, par pārējo nemaz nerunājot.
Šodienas protests pie Saeimas par sievietes tiesībām lemt par savu ķermeni Jurčika skatījumā tādējādi ir antikonstitucionāls, jo apšauba Latvijas vīriešu tiesības "zināt labāk" un domāt sieviešu vietā.
Atgriežamies tumšajos viduslaikos?
Jurčiks > nedomāju vis
9. Jūnijs 2016 / 13:48
10
ATBILDĒT
Pašam nav neērti melot? Kur es esmu apgalvojis, ka:

1) es vislabāk izprotu tautas garu?
2) ka mana cilvēktiesību izpratne ir vispareizākā?
3) ka sievietei ir jāklausa sava cildenā vīra pavēlēm, jātur mute un jādzemdē bērni?
4) ka šodienas protests pie Saimas nama ir antikonstitucionāls (par šo tēmu es vispār nekad neesmu izteicies).

Melot nav smuki. Bet melot anonīmi, aizvainojot savu oponentu - tas ir vienkārši gļēvi un pretīgi. Savukārt piedēvēt citiem savas novirzes - tā jau ir psihiska patoloģija. Bet, nu, tādas jau jums tās metodes ir...
nedomāju vis > Jurčiks
9. Jūnijs 2016 / 14:28
14
ATBILDĒT
Redziet, es neiedziļinājos detaļās, bet tikai subjektīvi apkopoju Jūsu uzskatus un izvilku kvintesenci, t.i., "ķēru visu laukumu", kā Jums iepriekš bija labpaticies norādīt. Un iznāca tāds, lūk, kopsavilkumiņš.
Ja kļūdījos, tad atvainojos!
Mēs abi kā brīvi, anonīmi komentētāji taču varam paust savus dažādos viedokļus, izteikt spriedumus un vērtējumus, vai ne?
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 35
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties