Tiesu praksē jau pirms vairākiem gadiem nostiprinājās atziņa, ka galvinieks nav solidāri atbildīgs kopā ar galveno parādnieku.1 Augstākā tiesa pareizi norādīja, ka galvinieka solidāra atbildība nonāktu pretrunā ar galvojuma institūta būtību. Tāpēc galvojuma līgumā iekļautais noteikums par galvinieka solidāru atbildību nav spēkā.2 Tiktāl judikatūrai var piekrist. Taču iebildumus izraisa šobrīd vadošā nostādne, atbilstoši kurai ekspromisoriskais galvojums faktiski rada subsidiāru atbildību, jo kreditors ir tiesīgs vērst piedziņu uz galvinieka mantu tikai tad, ja parādu nav iespējams piedzīt no galvenā parādnieka.3 Šis viedoklis neatbilst Latvijas pirmskara tiesību zinātnieku atziņām un tiesu praksei. Arī Vācijas tiesībās pastāv cita izpratne par ekspromisorisko galvojumu.
Lai iegūtu pareizu priekšstatu par ekspromisoriskā galvinieka atbildību, sākumā tiks apskatīts galvinieka stāvoklis vienkāršajā galvojumā.
Pirkt vai atvērt ar kodu
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Par "Jurista Vārds" | Autoriem | |
| Redakcija | Lietošanas noteikumi | |
| Kontakti | Autortiesības | |
| Reklāma | Grāmatu e-veikals | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Abonēšana | Lapas karte |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
