1866. gada maija beigās un jūnija sākumā laikrakstā "Latviešu Avīzes" parādījās jauns vārds, kas pēc vairākiem gadu desmitiem kļuva par Latvijas Republikas parlamenta nosaukumu.
Šis vārds radās laikā, kad informācija par dažādu valstu parlamentiem un to darbību latviešu valodā jau bija samērā parasta lieta (vārdu "parlaments" lietoja desmit gadus).1
Tomēr latviešu valodā trūka īsu un vispārpieņemtu apzīmējumu dažiem jēdzieniem, piemēram, "organizēti sapulcējies cilvēku kopums" vai "kolektīva institūcija", jo vēl nebija darināti tādi vārdi kā "sapulce" un "sanāksme" vai "padome". Jēdzienam "kolektīva institūcija" nereti tika izmantots semantiski pārslogotais vārds "tiesa", kuram pielika priekšā kādu apzīmētāju (valsts, augstā u.c.).
Iepriekš minētais "parlaments" jau ilgāk pazīstamais "landtāgs" un 1859. gadā rakstu valodā pārņemtais "kongress" bija vai nu pārāk kultūrspecifiski, vai mazāk izglītotām laikrakstu lasītāju aprindām neierasti apzīmējumi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.