Saskaņā ar Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO), kurai Latvija pievienojās jau 2000. gadā, statūtu 1. pantu šīs starpvalstu grupas mērķis ir stiprināt tās dalībvalstu spēju cīnīties pret korupciju, pastāvīgi savstarpēji novērtējot un uzraugot uzņemto saistību izpildi dalībvalstīs. Tas notiek sistēmiski, katrā periodā izvēloties savu vadošo tematiku. Kopš 2012. gada dalībvalstīs tiek īstenota ceturtā vērtēšanas kārta – korupcijas novēršana parlamenta deputātu, tiesnešu un prokuroru darbībā.

Par Latviju 2015. gadā atbilstības ziņojumā tika secināts, ka no izteiktajām 14 rekomendācijām par atbilstoši ieviestām atzītas vien pāris (rezultāts šā gada vasarā ir uzlabojies, pateicoties atceltajai Saeimas deputātu administratīvajai imunitātei). Pirms ieslīgt pašpārmetumos par, piemēram, vēl neaktualizētu Tiesnešu ētikas kodeksu, salīdzinājumam un mācību nolūkos noderētu ielūkoties citu Eiropas valstu ziņojumos.

Dānijai viena no sešām 2013. gadā izteiktajām rekomendācijām bija pieņemt parlamenta locekļu ētikas kodeksu. Dānija to nav izdarījusi. Taču tā vietā, akcentējot valsts parlamentārisma kultūras saknes un īpatnības, tā radusi interesantu risinājumu: parlamenta spīkera individuālu vēstuli katram deputātam (tās teksts ir pievienots ziņojumam), norādot uz pretkorupcijas un uzvedības pamatprincipiem. GRECO šādu pieeju atzina par piemērotu. Jāatzīst, ka, ieviešot ideju bez aklas burta klausības, svarīgākais šoreiz izrādījās pamatojums un argumentācija.

Francijai GRECO izteica vienpadsmit piezīmes. Vienā no tām tika ieteikts pārskatīt iepriekšējo kārtību par dāvanu un labumu pieņemšanu parlamentā. Francija to arī pildījusi. Piemēram, gada laikā līdz 2015. gada jūnijam ētikas standartu komisārs bija saņēmis 19 dāvanu vai labumu, kas pārsniedz 150 eiro, deklarācijas. Deviņas no tām bija ielūgumi uz sporta vai kultūras pasākumiem. Tautas priekšstāvjiem ir pienākums atteikties no dāvinājuma, ja tas, viņuprāt, varētu ietekmēt viņu neatkarību.

Zviedrija, kā atzīts 2016. gada pārskatā, apmierinoši ieviesusi trīs no astoņām rekomendācijām. Viena no tām bija ieviest prokuroru ētikas standartus. Tas tika izdarīts 2014. gadā, nodefinējot prokurora lomas un darba standartu astoņus principus. Interesantas GRECO un Zviedrijas debates notikušas par amatpersonu deklarāciju saturu – Zviedrija nav piekritusi GRECO ieteikumam publicēt datus arī par dzīvesbiedru, kā arī apgādībā esošo ģimenes locekļu finansiālo stāvokli.

Par Igauniju 2015. gadā tika secināts, ka tā labi izpildījusi desmit no izteiktajām 19 rekomendācijām. To vidū bija tiesnešu un prokuroru, kā arī parlamenta locekļu ētikas regulējumu uzlabojumi, tiesnešu regulāras novērtēšanas ieteikumi, kā arī ieteikums veikt pētījumu par to, vai parlamenta locekļi pēc amata atstāšanas veikuši darbības, kas būtu liecinājušas par iespējamu interešu konfliktu (piemēram, karjeras turpināšana kādos noteiktos amatos). Pētījumā tādas pazīmes netika secinātas.

Izvērtējot vairāku valstu GRECO ziņojumus, top skaidrs, ka uz augstām morāles prasībām un godaprātu balstītas nerakstītas uzvedības normas parlamentā un tiesu varā ir pagātne. GRECO ziņojumos var novērot pastiprinātu tendenci norādīt uz nepieciešamību pieņemt likumus un jaunus regulējumus. 21. gadsimta rakstīto "normu plūdu" tendence pilnībā tagad ietver arī ētikas, uzvedības un iekšējā taisnīguma sfēras, par kuru acuraugu uzstājas GRECO. Novērtējums "izpildīts" tiek dots, ja ir tapis kārtējais priekšraksts.