30. Augusts 2016 /NR. 35 (938)
Redakcijas sleja
Mediji par parādniekiem
5

Ceturtajai varai, par kuru mēdz dēvēt masu medijus, nevienā demokrātiskā valstī nav gludu un pilnībā saskanīgu attiecību ar "pirmajām trim" varām. Pretēja situācija būtu viena no autoritāras, totalitāras vai citādas nebrīvas valsts iekārtas pazīmēm.

Masu mediji ir vide, kurā novērojama pastāvīga cīņa starp "labo" un "ļauno". Lomas nosacīti ir sadalītas: kurš būtu "apzadzies", "sapinies melos" utt., un savukārt kurš pavēstītu par patiesajām norisēm un atklātu nebūtības valstī. Tiesu sistēmas funkcionēšanas kritika masu mediju teorijā un praksē pieskaras standarta klasiskajiem tematiem: novilcināta pirmstiesas izmeklēšana, garš, neefektīvs tiesas process, acīmredzami aplami vai pārāk maigi spriedumi, korumpēti vai nekompetenti tiesneši utt., utt.

Īpaši asu un pamatotu sabiedrības reakciju izpelnās tie tiesu varas lēmumi, kuros, iespējams, pieļautas ārkārtējas novirzes no vispārpieņemtās izpratnes par sankciju vai soda samērīgumu. Tā, piemēram, Slovēnijā 2012. gadā mediju, sabiedrības un politiķu uzmanību saistīja peripetija ap Vaskrsiču (Vaskrsić) ģimeni, kuras māju izsolīja par nesamaksātu ūdensapgādes rēķinu 124,38 eiro apmērā. Īpašums tika pārdots otrajā izsolē (pirmā bija bez rezultāta) par 70 000 eiro, kas bija puse no mājas tirgus cenas. Tikai pēc izsoles parādnieks samaksāja parādu, un tas bija mirklis, kad Vaskrsiču ģimenes tēvs visā valstī ieguva slavu, ja var tā teikt, sniedzot masu medijiem gan intervijas, gan publiski sūdzoties par nodarīto netaisnību. Lieta guva politisku nokrāsu: šajā lietā plašus skaidrojumus deva gan tieslietu ministrs, gan premjerministrs. Tomēr birokrātija un tiesu vara (ieskaitot Konstitucionālo tiesu, kas noraidīja Vaskrsiča pieteikumu) bija nepielūdzamas, un 2012. gada martā, neskatoties uz klātesošiem piketētājiem, pieteicējs ar ģimeni tika izlikts no mājas.

Šis gadījums Slovēnijā nav unikāls: kā izpētījusi Slovēnijas Augstākā tiesa, laika periodā no 2008. līdz 2012. gadam bijuši 32 gadījumi, kad nekustamais īpašums ticis pārdots publiskā izsolē par parādiem, kas mazāki par 1000 eiro. Lai gan nopietnas pārdomas raisa pirmšķietamā parāda un bargās sankcijas nesamērība, Slovēnijas amatpersonas daudzkārt uzsvērušas, ka parādnieku nekaunība bijusi simptomātiska: nelikties ne zinis par kreditoru brīdinājumu vēstulēm, ilgstoši ļaunprātīgi izvairīties no parādu samaksas. Pēc šī gadījuma spriežot, institūciju un kreditoru lēmums izsolīt māju bijusi galējā rīcība. Tiesa gan, Vaskrsiča kāzuss nav līdz galam atrisināts, jo savs vārds vēl jāsaka Eiropas Cilvēktiesību tiesai, kura jau 2014. gadā uzdevusi pusēm jautājumus, kas skar procedūras un proporcionalitātes principa aspektus (iesnieguma numurs 31371/12).

Arī Latvijā, šķiet, pavisam nesen radusies Vaskrsiča lietas līdziniece. Tomēr faktiskie apstākļi izrādās citi. Dažiem žurnālistiem, aprakstot lietas būtību, nebija vēlmes pārbaudīt informāciju par patiesajiem parādu apmēriem un saistību izpildes disciplīnu vairāku gadu garumā, kas ir ļoti būtisks apstāklis, lai zemesgrāmatu tiesnesis pieņemtu lēmumu par nekustamā īpašuma izsoli. Tādējādi sabiedrībai dotais signāls par samērīguma principa neievērošanu attiecībā uz lēmumu izsolīt parādnieka nekustamo īpašumu nevar tikt uzskatīts par atbilstošu labākajiem "atbildīgas žurnālistikas" piemēriem.

Daudzu Austrumeiropas valstu pētnieki atklāj visai drūmu realitāti: sabiedrībā ļoti lēni attīstās atbildīgas kredītu ņemšanas kultūra, kuras blakusprodukti ir tiesu darbi, izlikšana no mājokļa un darba zaudēšana.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. Mediji par parādniekiem. Jurista Vārds, 30.08.2016., Nr. 35 (938), 2.lpp.
patīk
nepatīk
drukāt
VISI RAKSTI 30. Augusts 2016 /NR. 35 (938)
5 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Dacei Šulmanei
31. Augusts 2016 / 00:20
0
ATBILDĒT
Vai Jums nešķiet, ka slejā pietrūkst faktu? Par Latvijas līdzinieci varējāt kādu konkrētības vārdu piebilst, lai lasītājiem atkal nav jānodarbojas ar spekulācijām un minējumiem par kuru tad lietu konkrēti autore runā. Tad vēl pati brīnās, ka presē veidojas nepilnīga aina.
pasmaidītāja
30. Augusts 2016 / 23:29
0
ATBILDĒT
Šoreiz Seskisa domu lidojums pamatīgi iesildījās, norūcināja, pamatīgi ieskrējās, bet tā arī no zemes nepacēlās..
Seskis
30. Augusts 2016 / 16:32
3
ATBILDĒT
Lai gan nopietnas pārdomas raisa pirmšķietamā parāda un bargās sankcijas nesamērība, Slovēnijas amatpersonas daudzkārt uzsvērušas, ka parādnieku nekaunība bijusi simptomātiska: nelikties ne zinis par kreditoru brīdinājumu vēstulēm, ilgstoši ļaunprātīgi izvairīties no parādu samaksas (citāts iz raksta).
Fascinējoša ir amatpersonu vēlme juridiskos strīdos izmantot ētiski emocionālus argumentus. Kā var izmērīt parādnieka nekaunības apjomu - varbūt grādos vai procentos, kā termometrā? Kurā normatīvā aktā vispār ir atrunāta ģenerālklauzula - parādnieka nekaunība? Varbūt jārunā tieši par Valsts/Pašvaldību nekaunību? Valsts funkciju tēlaini var salīdzināt datora procesora funkcionēšanu. Procesora kristāls sastāv no ļoti daudziem blokiem, tranzistoriem. Vērtīgākie procesori ir tie, kuros ir minimāla elektriskās strāvas noplūde (zudumi) daudzajos blokos. Līdzīgi arī ar valstīm - iedzīvotājiem labvēlīgākās valstis ir tās, kur finanšu līdzekļu nekontrolēta noplūde starp Valsti veidojošajiem „blokiem": izpildvara - tiesu vara - likumdevējs - uzņēmēji/sabiedriskās organizācijas/iedzīvotāji, ir paredzama, pēc iespējas minimalizēta. Kā finanšu līdzekļu sadale notiek Latvijas Republikas Valsts un Pašvaldību iestādēs? Tuvojoties gada beigām, galdā tiek likti aizvien radošāki līgumu projekti. Piemēram, iestādei nav izmantoti līdzekļi juridisko pakalpojumu iepirkšanai. Lai iztērētu līdzekļus, iestāde veic iepirkumu - noslēdz līgumu ar zvērinātu advokātu biroju par to, ka advokāts aizies uz Tiesu un izņems kancelejā Tiesas nolēmumu, lai gan iepriekš visās instancēs iestādes intereses ir pārstāvējis iestādes darbinieks - juriskonsults. Samaksa par Tiesas nolēmuma izņemšanu advokātam ir neliela, bet taisnīga - EUR 5000 no nodokļu maksātāju naudiņām. Jā, vēl līgumi par poligrāfijas pakalpojumu iepirkšanu higiēnas preču apdrukāšanai ar iestādes simboliku u.t.t., un miljoniem citu naudas izsķērdēšanas paraugu. Mājas pārdošana izsolē par 100 rubuļu parādu Seskaprāt ir nesamērīga un norāda uz likumdevēja/likumu piemērotāja neelastību, savukārt kredītu ņemšanas kultūra atbilstoši sinerģijas likumiem atrodas nesaraujamā saistībā un proporcijā ar Valsts/Pašvaldību iestāžu radošo izdomu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanā.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 2
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Nepatīk / neieteikt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties