Raksts tapis kā atbildes reakcija un aicinājums uz diskusiju, pamatojoties uz publiskajā vidē izskanējušo informāciju, ka Ekonomikas ministrija ir atsākusi darbu pie jauna īres likuma izstrādes. Autors nepiekrīt 2016. gada 18. maija rakstā "Atsāk kustināt "mīnu" – īres likumu" laikrakstā "Dienas Bizness" paustajai nostājai par to, ka likums "Par dzīvojamo telpu īri" ir novecojis un vairs neatbilst sociālajai un ekonomiskajai situācijai valstī.
Pirmajā raksta nodaļā tiks apskatīta normatīvo aktu uzlabojumu nepieciešamība daudzos problēmjautājumos un to praktiskās ieviešanas iespējamie risinājumi. Savukārt raksta otrā nodaļa apskata tiesu praksi lietās par īres tiesiskajām attiecībām.
Savā profesionālajā darbībā šī raksta autors ir sniedzis juridisko palīdzību gan izīrētājiem, gan īrniekiem, līdz ar to ir bijusi iespēja novērtēt esošo likumu "Par dzīvojamo telpu īri", gan arī tā piemērošanu tiesu praksē.
Ievads
Īres tiesības, īpaši Latvijas kontekstā, ir pastāvīgas neskaidrības un strīdus radoša tiesību joma, tomēr arī ļoti būtiskas tiesības, jo tās ietver tiesības uz mājokli. Kā atzīmēts tiesībsarga mājaslapā, atsaucoties uz starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, tiesības uz mājokli "nozīmē tiesības dzīvot kaut kur drošībā, mierā un cieņā", vienlaikus paredzot minimālo standartu, kas valstij ir jānodrošina tai pieejamo resursu ietvaros.1
Nevar piekrist atsevišķu kolēģu viedoklim, tajā skaitā tam, kas pausts 2016. gada 18. maija laikrakstā "Dienas Bizness" rakstā "Atsāk kustināt "mīnu" – īres likumu" par to, ka likums "Par dzīvojamo telpu īri", ir novecojis un vairs neatbilst sociālajai un ekonomiskajai situācijai valstī. Autoraprāt, likums "Par dzīvojamo telpu īri", kas ir pamata normatīvais akts īres tiesiskajām attiecībām, būtu noteikti uzlabojams, bet uzskatīt to par novecojušu būtu krietni pārspīlēti. Tādēļ autors uzskata, ka nav jāpieņem jauns likums. Tomēr, ja likumdevējs izšķirsies par jauna likuma pieņemšanu, tad svarīgi, lai jaunais normatīvais akts būtiski neizmainītu esošās īrnieku un izīrētāju tiesības un pienākumus, kas kopumā ir līdzsvaroti.
Jāatzīmē, ka tas, ka likums vairāk aizsargā īrnieku intereses, ir pareizi un pamatoti, jo, ja neskaita izņēmumus, īrnieki ir finansiāli mazāk spēcīgi un arī mazāk informēti par juridiskiem jautājumiem nekā izīrētāji, un līdz ar to likumdevējs pamatoti ar likumu aizsargā personas tiesības, it sevišķi tik būtiskā jomā – tiesībās uz mājokli. Savukārt tiesu praksē, lietās par īres tiesībām, tajā skaitā līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu, ir novērojams, ka tiesas reizēm pārāk aizsargā īrnieku tiesības.
Tomēr, kas būtu jāuzlabo normatīvajā regulējumā un likuma piemērošanā tiesu praksē?
"Dienas Biznesa" rakstā norādīti četri galvenie likuma izstrādes darba grupas priekšlikumi, kur būtu nepieciešams jauns regulējums vai izmaiņas esošajā:
1) visi īres līgumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā (neattiecas uz īstermiņa īri);
2) reģistrācijas process ir vienkāršs, nostiprināšanai nebūs nepieciešams notariālais akts, nav paredzēta valsts nodeva;
3) īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku (piedāvājums – 10 gadi);
4) ģimenes locekļiem nav tādu pašu tiesību un pienākumu kā īrniekam, ģimenes locekļi nav solidāri atbildīgi par īres līguma saistībām.
Papildus tiem autors vēlētos minēt šādus problēmjautājumus:
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.