Ievads

Īres tiesības, īpaši Latvijas kontekstā, ir pastāvīgas neskaidrības un strīdus radoša tiesību joma, tomēr arī ļoti būtiskas tiesības, jo tās ietver tiesības uz mājokli. Kā atzīmēts tiesībsarga mājaslapā, atsaucoties uz starptautiskajiem cilvēktiesību dokumentiem, tiesības uz mājokli "nozīmē tiesības dzīvot kaut kur drošībā, mierā un cieņā", vienlaikus paredzot minimālo standartu, kas valstij ir jānodrošina tai pieejamo resursu ietvaros.¹

Nevar piekrist atsevišķu kolēģu viedoklim, tajā skaitā tam, kas pausts 2016. gada 18. maija laikrakstā "Dienas Bizness" rakstā "Atsāk kustināt "mīnu" – īres likumu" par to, ka likums "Par dzīvojamo telpu īri", ir novecojis un vairs neatbilst sociālajai un ekonomiskajai situācijai valstī. Autoraprāt, likums "Par dzīvojamo telpu īri", kas ir pamata normatīvais akts īres tiesiskajām attiecībām, būtu noteikti uzlabojams, bet uzskatīt to par novecojušu būtu krietni pārspīlēti. Tādēļ autors uzskata, ka nav jāpieņem jauns likums. Tomēr, ja likumdevējs izšķirsies par jauna likuma pieņemšanu, tad svarīgi, lai jaunais normatīvais akts būtiski neizmainītu esošās īrnieku un izīrētāju tiesības un pienākumus, kas kopumā ir līdzsvaroti.

Jāatzīmē, ka tas, ka likums vairāk aizsargā īrnieku intereses, ir pareizi un pamatoti, jo, ja neskaita izņēmumus, īrnieki ir finansiāli mazāk spēcīgi un arī mazāk informēti par juridiskiem jautājumiem nekā izīrētāji, un līdz ar to likumdevējs pamatoti ar likumu aizsargā personas tiesības, it sevišķi tik būtiskā jomā – tiesībās uz mājokli. Savukārt tiesu praksē, lietās par īres tiesībām, tajā skaitā līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu, ir novērojams, ka tiesas reizēm pārāk aizsargā īrnieku tiesības.

Tomēr, kas būtu jāuzlabo normatīvajā regulējumā un likuma piemērošanā tiesu praksē?

"Dienas Biznesa" rakstā norādīti četri galvenie likuma izstrādes darba grupas priekšlikumi, kur būtu nepieciešams jauns regulējums vai izmaiņas esošajā:

1) visi īres līgumi tiek reģistrēti zemesgrāmatā (neattiecas uz īstermiņa īri);

2) reģistrācijas process ir vienkāršs, nostiprināšanai nebūs nepieciešams notariālais akts, nav paredzēta valsts nodeva;

3) īres līgumu slēdz uz noteiktu laiku (piedāvājums – 10 gadi);

4) ģimenes locekļiem nav tādu pašu tiesību un pienākumu kā īrniekam, ģimenes locekļi nav solidāri atbildīgi par īres līguma saistībām.

Papildus tiem autors vēlētos minēt šādus problēmjautājumus:

• dzīvojamo telpu īres līguma termiņš ir beidzies, bet īrnieks neatbrīvo telpas;
• dzīvojamo telpu īres līguma izbeigšanas gadījumi – imperatīvi regulēti likumā;
• izīrētāja obligāts pienākums ievietot paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", ja īrnieks vai īrnieka ģimenes locekļi nav faktiski saņēmuši izīrētāja brīdinājumu par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu, ja netiks samaksāts īres maksas un komunālo pakalpojumu parāds;
• denacionalizēto namu izīrētāju un īrnieku tiesiskās attiecības;
• īres maksas palielināšana;
• elektroenerģijas piegāde joprojām nav pamatpakalpojums;