4. Oktobris 2016 /NR. 40 (943)
Viedoklis
Par kļūdainu Civilprocesa likuma 56. panta otrās daļas komentāru
9
Arta Snipe
zvērināta advokāte, ZAB "Amicus Curiae" vadītāja 
Normunds Šlitke
zvērināts advokāts, ZAB "iLAW" vadītājs 

Praksē piemērojot Civilprocesa likuma komentārus, aicinām izvērtēt tajos pausto tēžu atbilstību šobrīd spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem – gan procesuālajām normām, gan normām, kas ietvertas citos ārējos normatīvajos aktos.

Likuma "Par tiesu varu" 2. pantā noteikts, ka tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principam un tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts tikai likumam. Minētais nozīmē, ka tiesnesim (gan rīkojoties kā tiesnesim ārpus tiesas sēdes, gan arī kā tiesai, tiesas sēdē vai lietu skatot rakstveida procesā) izlemjot jautājumus lietā, ir jāievēro likumā, t.i., pamatā, ārējos normatīvajos aktos, noteiktais.

Civillietās tiesu un tiesnešu tiesības un pienākumu piemērot tiesību normas nosaka Civilprocesa likuma 5. pants, kas paredz, ka tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām to savstarpējā hierarhijā, likumā vai līgumā noteiktajos gadījumos piemērojot arī citu valstu likumus un starptautisko tiesību normas.

Civillikuma 2. pants nosaka, ka likums piemērojams visos tiesību jautājumos, uz kuriem attiecas tā teksts vai iztulkojums.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
9 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
4. Oktobris 2016 / 10:59
0
ATBILDĒT
Dokumentu eletroniska nosūtīšana nav raksturīga Tiesām, kur procesuālo dokumentu nosūtīšanu reglamentē speciālās paražu tiesības, piemēram, Tiesas nolēmums, ar kuru lieta tiek izskatīta pēc būtības, tiek taisīts uz ādas, kas nodīrāta lietu zaudējušajam procesa dalībniekam no muguras. Jāņem vērā jau komentāros norādītais arguments, ka tiesnesim var nebūt elektroniskā paraksta. Piemēram, ja nolēmumu pieņem Tiesa, tiesnesim var nebūt vispār paraksta tiesības (tiesnesim nav rīcībspējas u.c. varianti). Papildu riski - elektroniski sūtītu dokumentu 99% gadījumu pārtver datorurķi, kuri sagroza sūtījuma tekstu, turklāt Tiesu datortīkli vienmēr ir noslogoti, ievietojot interneta maksas lejupielādes vietnēs jeb torentos nolēmumu beta versijas, kas procesa dalībnieku forumos tiek aktīvi analizēti un komentēti, sagaidot nākošos nolēmumu labojumus un versijas. Piemēram, torentos jau esot atrodama sprieduma beta versija Maksimas lietā.
Armands
4. Oktobris 2016 / 10:42
0
ATBILDĒT
Kopumā piekrītot rakstā paustajam viedoklim, varu piebilst, ka, cik man zināms, tad cēlonis problēmai nodrošināt nolēmuma izniegšanu elektroniskā formā ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu ir apstāklis, ka konkrētajiem tiesnešiem vienkārši nav elektroniskā paraksta. Manuprāt, jautājums par elektronisko parakstu būtu jārisina tiesu sistēmas līmenī, nevis katram tiesnesim individuāli.
Alberta ielas bruģis > Armands
4. Oktobris 2016 / 14:35
1
ATBILDĒT
Visbēdīgākais, ka pirms aptuveni 10 gadiem, ja nemaldos, visiem tiesnešiem un tiesneša palīgiem, tika izdalīti elektroniskie paraksti ar visiem čipiem un lasīšanas iekārtām. Rezultējās tas viss ar to, ka visas ierīces laiski mētājās galda atvilktnēs.

Par kādu 21.gs tiesās var būt runa, ja Tiesu administrācija pa visu šo laiku nav nodrošinājusi normālu izejošās korespondences uzskaiti. Ja apskatām saņemtos tiesas dokumentus, nav neviena izejošā reģistrācijas numura.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 6
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties