1. Novembris 2016 /NR. 44 (947)
Redaktora sleja
Robots saka: “Līgums ir spēkā”
8

Jau vairākus gadus nopietnos ārvalstu medijos ik pa laikam rodamas mulsinošas un pirmšķietami uz fantastikas robežas balansējošas esejas un prātojumi par juristu un advokātu nākotni: turpmāk to darbu vienkāršākajos gadījumos aizstāšot roboti jeb apjomīgas datu sistēmas, kas juridiskajos dokumentos esošo tekstu izanalizēs un sniegs atbildi par risinājumu. "Tradicionālie juristi" – augstākās raudzes profesionāļi – ar savām zināšanām, pieredzi un individuālo pieeju savā ziņā paliks kā ekskluzīvs pakalpojums, nodrošinot klientam īpašu drošību par juridisko pakalpojumu nevainojamu kvalitāti.

Līdz šim šādas nākotnes vīzijas pārsvarā zīmētas un konstruētas IT tehnoloģiju dzimtenē ASV, ko varētu arī neņemt vērā. Taču nu jau IT un jurisprudences savienība piesaka sevi kā dzīvotspējīgu arī Vācijā, liekot sarosīties konservatīvajai Eiropai. Piemēram, 22. septembrī ietekmīgais izdevums Die Zeit veltījis atsevišķu publikāciju jaunajiem procesiem, ko var jau dēvēt par revolūciju juristu profesijā. Ātri attīstās jauni IT uzņēmumi, kas jau tuvākajā nākotnē pretendē uz to, ka to izstrādātie algoritmi spēs izdarīt 50 % darba, ko pašreiz advokātu kantoros veic jaunie juristi. Jau pašreiz darbojas, piemēram, vairāki interneta servisi (Flight Right, Euclaim u.c.), kuros pasažieris vien ievada lidojuma datus, lai ar 97 % varbūtību uzzinātu, vai viņam pienākas kompensācija, piemēram, par lidojuma kavējumu.

Jauno IT inovāciju stratēģijas ekspertus jau piesaistījušas tādas slavenas advokātu firmas kā Baker & McKenzie un Freshfields, jo tiek novērtēti nākotnes plusi, ko dos pašapmācošās (self-learning) programmas, kas ar katru līgumu un lietu sniegs arvien precīzākus rezultātus un ļaus juristiem koncentrēties uz komplicētākiem juridiskiem jautājumiem. Anglijā jau ir izveidoti uzņēmumi, kas piedāvā programmas, lai ātrāk analizētu tūkstošiem lapu dokumentus, piemēram, apjomīgos kompāniju pirkšanas–pārdošanas darījumos (due diligence). Vācijā jau vairākas universitātes studentiem piedāvā seminārus, kas veltīti juridiskajām tehnoloģijām (Legal-Tech)...

Skeptiķi varētu apgalvot, ka nekad neviena datorprogramma neizpratīs juridiskās nianses tik pilnīgi, lai aizvietotu dzīvu cilvēku. Tas tiesa. Tomēr jāatzīst, ka varbūt 90 % dzīves gadījumu, kur nebūtu strīda par judikatūrā vēl nenostiprinātas atziņas pakāpenisku izkristalizēšanu, ļoti palīdzētu datorprogramma, kura ne vien, piemēram, valsts iestādēm ļautu jau savlaicīgi sastādīt juridiski korektus un spēkā esošajām normām atbilstošus administratīvos aktus, bet novērstu neuzmanības, nezināšanas vai paviršības kļūdas. Ja salīdzina ar citām dzīves jomām, tad jāpiekrīt tiem, kas novērojuši, ka juridiskā profesija gandrīz vienīgā līdz šim veiksmīgi ir saglabājusi savu vēsturisko imidžu. Pavāri jau sen nemizo kartupeļus, ārsti – pat paši dažkārt nepieskaras skalpelim, daudzi mūzikas stili attīstījušies, tikai pateicoties datoriem, pat automašīnu šoferus jau spēj aizvietot roboti...

Tuvākajos gados jārēķinās ar to, ka IT stratēģi neapstāsies pie jau sasniegtā un visai drīz juridiskajā profesijā varētu ienākt jaunas metodes, cits lietu risināšanas ātrums un prasības, kas ietekmēs juristu ikdienu.

ATSAUCE UZ ŽURNĀLU
Šulmane D. Robots saka: “Līgums ir spēkā”. Jurista Vārds, 01.11.2016., Nr. 44 (947), 2.lpp.
patīk
drukāt
VISI RAKSTI 1. Novembris 2016 /NR. 44 (947)
8 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Seskis
3. Novembris 2016 / 13:53
2
ATBILDĒT
Vispārēja mākslīgā intelekta spārnota robotizācija milzu soļiem traucas nākotnes virzienā, izjaucot cilvēku ikdienas komforta zonas mājīgumu. Šķiet, tiesību zinātne nevar palikt un nepaliks atrauta no globālajiem mākslīgā intelekta apskāvieniem. Interneta dzīlēs Seskis atrada audiovizuālu materiālu, kurā kāda Japānas uzņēmuma algots pētnieks demonstrēja vinotaļ fifīgu un no vaiga tīkamu sieviešu dzimtes (kļūdīties nevarēja pat Seska vecās actiņas) lelli, kurai esot ne tikai sapņus rosinošs augums, bet arī spēja veikt mājas darbus un apmierināt vīrieša ikdienišķās reprodukcijas tieksmes. Lellei piemītot mākslīgais intelekts, bet esot ierobežotas spējas vīrieti „zāģēt", atņemt darba algu un tai pielīdzinātos maksājumus, pieprasīt dāvanas un citus uzmanības apliecinājumus. Cienījamais zinātnieks stāstījumu papildināja ar apsvērumiem, ka tiekot veikti pasākumi arī mākslīgās olšūnas radīšanā, kas atrisināšot vīriešiem reprodukcijas problēmas, jo pašlaik esošā tiesību sistēma Eiropas valstīs nenodrošinot vīrietim tiesības piedalīties bērna audzināšanā, un vienīgā alternatīva vīrietim esot surogātmātes pakalpojumi, kas tiekot dažādi ierobežoti gan ar tiesiskiem, gan finansiāliem instrumentiem. Mākslīgā sieviete klausīs vīru, izpildīs putekļu sūcēja un TV pults funkciju, tai būs 666 boršča vārīšanas receptes un alus atdzesēšanas funkcijas, un, protams, viņai nekad nesāpēs galva.
Attiecībā uz esošo ģimenes modeli cienījamais zinātnieks paskaidroja, ka tas esot jau pamatos netaisnīgs attiecībā uz vīrieti. Kā piemēru pētnieks izvilka aprēķinu tabulu, kurā bija norādīts, ka vienam vīrieša spermatozoīdam esot 37,5 megabaiti atmiņas. Viena dzimumsakara laikā vīrietis zaudējot spermatozoīdus ar kopējo atmiņas apjomu 16 terabaitu apjomā (kas ir vidēji 16 datoru cietajos diskos satilpināma informācija) !!! Ņemot vērā enerģijas nezūdamības likumu, saprotams, ka šo informāciju savāc sieviete.
Uzzinot šo ģeniālo atklājumu, Seskis pavisam citādāk vēro savu dāmu kolektīvu, kurā Seskis dzīvojas kā dadzis rožu dārziņā. Tagad Seskis saprot, kāpēc augstākajos amatos darbojas sievietes (staigā apmierinātas un gudras, jo ir piesūcinātas ar informāciju kā NASA vai Pentagona serveri), savukārt kolēģi - vīrieši, vicina lapu pūtējus, stiepj arhīva materiālus un veic citas mehāniskas darbības kā tādi bioroboti. Visa lieta, izrādās, ir sieviešu viltībā un vīriešu vājībiņās, kas noved vīrieti pie totālas informācijas zaudēšanas par labu viltīgajai konkurentei - sievietei.
Arta
3. Novembris 2016 / 11:05
0
ATBILDĒT
Doma ir vēl dziļāka - kā advokāts, es gribu būt pārliecināta, ka tiesa, izšķirot strīdu, piemēros visas piemērojamās tiesību normas un ņems vērā visu piemērojamo judikatūru. Un, esi reāls, tiesneši jau vairs nespēj to visu aptvert, un, diemžēl, nespēj pat izfiltrēt un izanalizēt to, ko procesuālajos dokumentos norāda lietas dalībnieki (tā pati pārslodze un milzīgie informācijas apjomi). Te robotiņš lieti noderētu, tiesnesim atstājot vienīgi proof-readera funkciju, t.i., pārbaudīt vai (atsaucoties uz iepriekšējiem komentāriem) robotiņš nesāk pirkt nelegālas cigaretes vai narkotikas. 90% lietu, pat 95%, lietas rezultātam ir jābūt paredzamam, izejot no tiesību normu interpretācijas un judikatūras. Lai spēki varētu tikt pievērsti tiem 5%, galvas un galdi jāatslogo no 95%.

Ievelku ķeksi "neesmu robots" un pievienoju komentāru :)
Jurčiks > Arta
3. Novembris 2016 / 19:49
0
ATBILDĒT
Vai tas nenovedīs pie tās pašas problēmas, uz kuru tagad virzās ārsti: daudz ērtāk un drošāk ir aprobežoties ar tehnikas konstatēto diagnozi, nekā pielietot savas profesionālās zināšanas un pieredzi, kas bieži vien drīzāk ir māksla (t.sk. čujs, ņuhs un poņa) nekā zinātne. Jo, ja nokļūdās ārsts, viņš var nonākt cietumā. Ja kļūdās mašīna - ko tu no tās kastes paņemsi. Vieglāk (drošāk) norobežot atbildību...
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 5
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties