Autors secina, ka pēz fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas, hipotēkas kreditoram ir toesības vērst savu atlikušo prasījumu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu. Un šajā secinājumā ir acīmredzama pretruna - jo nav saprotams, kāds atlikušais prasījums var būt hipotekārajam kreditoram, ja prasījums ir dzēsts ar tiesas lēmumu fiziskās personas maksātnespējā. Raksta autors pilnībā ignorē faktu, ka ķīla ir nevis blakus saistība, bet gan blakus tiesība un pat tad ja blakus tiesība pārvērstos par patstāvīgu tiesību, tā nevar tikt īstenota bez pienākuma, kas trešās personas dotas hipotēkas gadījum/ā ir galvenā parādnieka pienākums izpildīt kreditora saistībtiesisko prasījumu - parasti aizdevumu. Diemžēl autors rakstā nav aplūkojis pretargumentus un jautājumu šādā aspektā. Tādēļ raksts nav vērtējams kā tiesību zinātnes atziņas, bet gan subjektīvs, ar selektīviem argumentiem pamatots autora personiskais viedoklis.