22. Novembris 2016 /NR. 47 (950)
Skaidrojumi. Viedokļi
Hipotēkas akcesoritātes principa izņēmumi
31
Mg. iur., Bc. oec.
Rolands Neilands
AS “Reverta” Vadības juridiskā atbalsta un restrukturizācijas daļas vadītājs 

Par hipotēkas akcesoritātes principu nerastos jautājumi, ja mūsdienās pastāvētu tikai Civillikuma regulējums, kas izriet no Vietējo civillikumu kopojuma. Taču mūsdienās ir arī Maksātnespējas likums,1 kas attiecībā uz juridiskajām personām paredz juridiskās personas likvidēšanu pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, bet attiecībā uz fiziskajām personām paredz saistību dzēšanu pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas.

Viens no hipotēkas kā ķīlas tiesību principiem ir hipotēkas akcesoritātes princips – hipotēkai kā saistības nodrošinājumam ir blakus raksturs. Tas ir, hipotēka var pastāvēt tikai tad, ja pastāv saistība, ko hipotēka nodrošina. Ja saistība nepastāv, tad nevar pastāvēt arī hipotēka, jo tās mērķis ir nodrošināt saistības izpildīšanu. Neesot saistībai, nepastāv pienākums, kura izpilde būtu jānodrošina. Šīs ir fundamentālas civiltiesību nostādnes attiecībā uz hipotēkas būtību, kas izriet no Latvijas Republikas Civillikuma2 teksta un gara.

Par hipotēkas akcesoritātes principu nerastos jautājumi, ja mūsdienās pastāvētu tikai Civillikuma regulējums, kas izriet no Vietējo civillikumu kopojuma. Taču mūsdienās ir arī Maksātnespējas likums,3 kas attiecībā uz juridiskajām personām paredz juridiskās personas likvidēšanu pēc maksātnespējas procesa pabeigšanas, bet attiecībā uz fiziskajām personām paredz saistību dzēšanu pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas.

Problēmas rodas tajos gadījumos, kad maksātnespējīgā parādnieka saistības nodrošina hipotēka uz trešajai personai piederošu nekustamo īpašumu. Parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros saistība tiks izbeigta, visticamāk, nesedzot visu kreditora prasījumu. No tā izriet jautājums – kas notiek ar hipotēku uz trešās personas nekustamo īpašumu? Vai, izbeidzot saistību maksātnespējas procesa ietvaros bez tās pilnīga izpildījuma, hipotēka uz trešās personas īpašumu beidz pastāvēt, vai arī turpina pastāvēt kā patstāvīga tiesība?

 

Trešo personu hipotēkas

Ķīlas principa akcesoritāte neradītu jautājumus, ja ķīlas tiktu dotas tikai par ķīlas devēja saistībām. Taču praksē ierasti ir darījumi, ka saistības uzņemas viena persona (parādnieks), bet ķīlu par to dod cita persona (ieķīlātājs). Piemēram, kapitālsabiedrību gadījumā mātessabiedrība (parādniece) noslēdz aizdevuma līgumu ar banku un aizņemas naudu, bet tās meitassabiedrība (ieķīlātāja) ieķīlā par labu bankai savu nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu mātessabiedrības saistības. Tas nav nekas neierasts vai aizliegts. Gluži pretēji – ieķīlāt savu īpašumu par trešās personas saistībām var kopš hipotēku pirmsākumiem romiešu tiesībās.

Senajā Romā hipotēku varēja dot gan par savām saistībām, gan par citas personas saistībām. Romiešu tiesību apkopojumā Bizantijas imperatora Justiniāna 20. digestu grāmatā (D.1.5.2.) ir rakstīts: "Dare autem quis hypothecam potest sive pro sua obligatione sive pro aliena."4 Tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē – ikviens var dot hipotēku par savām vai svešām saistībām.

Baltijas vietējo civillikumu kopojuma 1387.

ABONĒ 2024.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
31 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Rolands Neilands
29. Novembris 2016 / 15:34
0
ATBILDĒT
Jautājums Magonei -
vai Jūsuprāt AT Civillietu departamenta 19.12.2014. lēmums lietā Nr. SPC-39/2014 ir judikatūra, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka lēmums publiski nav pieejams?

Lēmumā vispār nav analizēta hipotēkas akcesoritāte un ķīlas patstāvība pēc parādnieka maksātnespējas pabeigšanas. Ir analizēti procesuāli jautājumi, nevis problēmas esence.

Savā rakstā norādīju: "Lai gan līdz šim judikatūrā šādi gadījumi nav skatīti kasācijas instances tiesā, problēmas risinājums ir atrodams jau pastāvošajā judikatūrā un tiesu praksē citās ar maksātnespēju saistītās lietās."
Magone > Rolands Neilands
1. Decembris 2016 / 12:44
4
ATBILDĒT
Par judikatūru būtu par skaļu teikts, bet kasācijas instance tā ir lēmusi, tādu savu nostāju ir paudusi un to nevar atstāt bez ievērības. Nolēmumiem nav jābūt publiskotiem, lai tos uzskatītu par judikatūru.
Šajā nolēmumā tika analizēti daudzi jautājumi, tai skaitā hipotēkas akcesoritāte un ķīlas patstāvība pēc parādnieka mn pabeigšanas. Šis lēmums bija par pamatu tam, lai banka saņemtu naudu no ķīlas pārdošanas par parādu , kurš juridiskās personas mn procesā jau bija dzēsts.
Atlikušās saistības
23. Novembris 2016 / 10:51
9
ATBILDĒT
Autors secina, ka pēz fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas, hipotēkas kreditoram ir toesības vērst savu atlikušo prasījumu uz ieķīlāto nekustamo īpašumu. Un šajā secinājumā ir acīmredzama pretruna - jo nav saprotams, kāds atlikušais prasījums var būt hipotekārajam kreditoram, ja prasījums ir dzēsts ar tiesas lēmumu fiziskās personas maksātnespējā. Raksta autors pilnībā ignorē faktu, ka ķīla ir nevis blakus saistība, bet gan blakus tiesība un pat tad ja blakus tiesība pārvērstos par patstāvīgu tiesību, tā nevar tikt īstenota bez pienākuma, kas trešās personas dotas hipotēkas gadījum/ā ir galvenā parādnieka pienākums izpildīt kreditora saistībtiesisko prasījumu - parasti aizdevumu. Diemžēl autors rakstā nav aplūkojis pretargumentus un jautājumu šādā aspektā. Tādēļ raksts nav vērtējams kā tiesību zinātnes atziņas, bet gan subjektīvs, ar selektīviem argumentiem pamatots autora personiskais viedoklis.
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 28
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties