6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)
Numura tēma
Satversmes tiesa divdesmit gados: no idejas līdz šodienai
Mg. iur.
Alla Spale
Satversmes tiesas Juridiskā departamenta vadītāja 

Šogad aprit divdesmit gadi, kopš Latvijā tika izveidota un savu darbību uzsāka Satversmes tiesa. Tās izveidošana līdz šim ir bijis lielākais jauninājums Latvijas parlamentārās demokrātijas institucionālajā iekārtā.1

Latvijā ideja par konstitucionālās kontroles nepieciešamību tika ieskicēta un apspriesta jau starpkaru periodā, diskutējot par iespēju pārbaudīt Saeimas un Ministru kabineta pieņemto lēmumu atbilstību Satversmei.2 Tomēr atsevišķa konstitucionālā tiesa tika izveidota tikai pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. Tieši ar Satversmes tiesas izveidošanu ideja par konstitucionālās kontroles nepieciešamību pārtapa konkrētā institucionālajā risinājumā.

Šajā rakstā3 tiks aplūkota Satversmes tiesas izveidošana un tās darbības attīstība, uzsverot konstitucionālās kontroles institucionālo ģenēzi Latvijā. Tas ļaus vēlreiz4 – pēc vairāk nekā divdesmit gadiem – atskatīties uz Satversmes tiesas izveidošanas procesu, aplūkot tās darbības posmus, kā arī akcentēt būtiskākās tiesas prakses atziņas.

1. Konstitucionālās kontroles idejas iedzīvināšana Latvijā – Satversmes tiesas izveidošana

Politiskie un tiesiskie procesi pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā radīja iespēju Latvijā sākt diskusiju par konstitucionālās kontroles institūta izveidošanu.5 Pirmais konstitucionāla līmeņa tiesību akts, kurā bija paredzēta konstitucionālās tiesas izveidošana, ir 1990. gada 4. maijā pieņemtā LPSR Augstākās padomes deklarācija "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Tās 6. panta otrais teikums noteica, ka strīdus gadījumos jautājumus par likumdošanas aktu piemērošanu izšķir Latvijas Republikas Konstitucionālā tiesa.6 Viens no minētās deklarācijas autoriem Egils Levits 1991. gada vasarā rakstīja: "Tagad kļūst skaidrs, cik ļoti nepieciešama – jau pārejas periodā! – ir konstitucionālā tiesa; tā būtu pēdējā instance, kas, pamatojoties uz juridiskām normu interpretācijas metodēm, strīdus gadījumos (un to katrā ziņā būs daudz) noteiktu, vai kāds valsts pārvaldes rīkojums saskan ar likumu, likums ar pamatlikumu utt."7 Tomēr šīs idejas iedzīvināšanai bija nepieciešams ilgāks laika posms.8

1992. gada decembrī Augstākās padomes pieņemtajā likumā "Par tiesu varu" tika paredzēts izveidot Konstitucionālās uzraudzības tiesu palātu Augstākās tiesas sastāvā – līdzīgi kā tas šobrīd ir Igaunijā. Tomēr šīs normas tā arī palika "tikai uz papīra".9 Politiskā un tiesiskā doma atteicās no idejas konstitucionālās uzraudzības tiesības piešķirt Augstākajai tiesai un uzsāka darbu pie Satversmes tiesas izveidošanas koncepcijas.10

1993. gada 6. jūlijā uz savu pirmo sēdi sanāca 5. Saeima. Tās izveidotā valdība iestājās par Satversmes tiesas kā neatkarīgas institūcijas izveidi un uzsāka Satversmes tiesas likuma projekta izstrādi. Tieslietu ministrija izstrādāja likumprojektu, kuru Ministru kabinets akceptēja 1994. gada februārī, bet iesniedza Saeimā 1994. gada martā. 1994. gada jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", paredzot izveidot neatkarīgu Satversmes tiesu, kuras darbību regulē Satversmes tiesas likums.11

Pirms Satversmes tiesas likuma pieņemšanas bija jāgroza Satversme, lai nostiprinātu Satversmes tiesas konstitucionālo statusu, jānosaka tās kompetence un neatkarības garantijas. Turklāt grozījumi Satversmes tekstā bija nepieciešami, lai pārdalītu līdz šim noteikto valsts varas orgānu kompetenci Satversmē.12 1995. gada maijā Saeimas Juridiskā komisija iesniedza attiecīgu likumprojektu. Tomēr Satversmes grozīšanas process ieilga. Satversmes tiesas likuma projekts un likumprojekts "Grozījums Latvijas Republikas Satversmē" 5. Saeimā tika pieņemti pirmajā un otrajā lasījumā, kā arī sagatavoti trešajam lasījumam, taču pieņemšana trešajā lasījumā kavējās.13 Kā norādījis Satversmes tiesas pirmais priekšsēdētājs Aivars Endziņš, dažu politisko spēku organizētās obstrukcijas rezultātā vairākkārtējie mēģinājumi pieņemt grozījumus Satversmē un nostiprināt Satversmes tiesas konstitucionālo statusu cieta neveiksmi, jo nebija iespējams Saeimas sēdē nodrošināt kvorumu – divas trešdaļas no Saeimas deputātu skaita. Turklāt tuvojās 6. Saeimas, vēlēšanas un politiķi cerēja, ka pēc tām politisko spēku samērs Saeimā mainīsies.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)
Kas ir Satversme
13
6. Decembris 2016 /NR. 49 (952)
Satversmes tiesas atziņas: zelta fonds  
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 49 (952)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties