Zolitūdes traģēdija, kas neapšaubāmi bija viena no lielākajām nelaimēm Latvijas vēsturē, aiz sevis atstāja ne vien sāpes un ciešanas, bet izraisīja arī vairākas tiesvedības, kurās cietušie un bojāgājušo tuvinieki ir vērsušies pret vairākiem atbildētājiem ar prasībām par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Šīs civillietas ir viens no nopietnākajiem pārbaudījumiem Latvijas tiesu sistēmas vēsturē: faktiskie apstākļi ir sarežģīti, un piemērojamas līdz šim praksē maz skaidrotas tiesību normas. Arī traģēdijas cēloņu un seku krimināltiesiskai vērtēšanai veiktais kriminālprocess nesolās būt nedz ātrs, nedz vienkāršs. Tiesu darbu neatvieglo arī morālais spiediens, ko izraisa saprotamā sabiedrības pastiprinātā vēlme pēc ātra procesa un taisnīga atlīdzinājuma cietušajiem.
Šā gada 8. novembrī īpaši sasauktā preses konferencē SIA "Maxima Latvija" valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers informēja, ka ir pieņemts lēmums un panākta vienošanās par atbalsta izmaksu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušo ģimenēm un citiem šajā traģēdijā cietušajiem. Masu mediji panākto vienošanos ir atspoguļojuši dažādi, nereti arī neprecīzi un pat kļūdaini. Arī "Jurista Vārda" 2016. gada 15. novembra ziņā1 ir neprecīzi atspoguļota panāktās vienošanās būtība. Līdz ar to šajā rakstā mēģināsim juristu un citu interesentu lokam precizēt atsevišķus juridiski nozīmīgus jautājumus, kas saistīti ar panākto vienošanos. Raksta autori ir SIA "Maxima Latvija" pārstāvji ierosinātajās civillietās un ir bijuši klāt minētās vienošanās tapšanas procesā, tāpēc spēj sniegt informāciju par vienošanās mērķi un tās juridisko dabu, ciktāl to pieļauj vienošanās konfidencialitātes klauzula.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.