20. Decembris 2016 /NR. 51 (954)
Numura tēma
Darījumu notariālas formas nepieciešamības pamatojumi
3
Dr. habil. iur.
Kalvis Torgāns
LU Juridiskās fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis 

Nākotnē gaidāma likumprojekta iespējamā satura apspriešana, piedaloties iniciatoriem un Saeimas deputātiem, ir apsveicams un lietderīgs pasākums, kas dos lielāku skaidrību par risināmo uzdevumu, bet pozitīvu rezultātu gadījumā ļaus ietaupīt laiku likumprojekta virzībā Saeimā. Turklāt apspriešana šādā formātā ļauj apsvērt arī jautājumus par iespējamā likumprojekta ierosināšanas un virzības procedūru. Kā zināms, likumdošanas iniciatīvas tiesības ir arī Saeimas deputātu grupai. Konferences referentu sastāvs ļāva prognozēt, ka pārsvarā izskanēs argumenti par labu obligātas notariālās formas noteikšanai darījumiem ar nekustamo īpašumu. Tādi jau ir izskanējuši diezgan daudz. Taču virzībai uz grozījumu veikšanu iezīmējās arī enerģiska pretdarbība. Optimistisku noskaņojumu stipri mazina tas, ka Tieslietu ministrijas paspārnē strādājusī darba grupa nav nonākusi līdz vienprātībai, precīzāk izsakoties, ļoti plaši pārstāvētajā darba grupā obligātas notariālās formas ieviešanas piekritēji ir palikuši mazākumā. Neatrodu citu vārdu darba grupas ierosinājumu apzīmēšanai kā vērtējumu "trūcīgi", jo notāru elektroniska saziņa ar zemesgrāmatām un pašvaldībām jau ir realitāte un nelieli pielabojumi likumos šai sakarā neizsauc pat diskusijas, savukārt par valsts nodevas piesaisti nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai vēl var padiskutēt, ja nu pircējs izrādījis gatavību maksāt vairāk.

Metodiski pareizi darba grupa ir centusies identificēt iespējamos riskus, kas jāanalizē. Arī savās konferences dalībniekiem izdalītajās tēzēs nosaucu sagaidāmos iebildumus un turpinājumā noraidīju tos kā nepietiekami nozīmīgus. Savā runā vēl tos aplūkošu. Taču, salīdzinot tos ar cienījamās Initas Ilgažas referātā minētajiem riskiem, redzamas lielas atšķirības, darba grupa saskatījusi tādus riskus, kuri liekas pārspīlēti. Sakritība (pārklāšanās) ir tikai vienā gadījumā – tas, ko darba grupa nosaukusi par personu izvēles tiesību ierobežošanu, manās tēzēs formulēts kā pretruna ar līgumu brīvības principu.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Jurčiks
22. Decembris 2016 / 14:38
0
ATBILDĒT
Jā, un ar šo citātu - "Notāriem nevajadzētu solīt pārāk daudz, proti, to, ka, ja līgumus taisīs notariāla akta formā, tad nu nekādi strīdi vairs nebūs iespējami. To viņi arī nedara. Pie labākās gribas notārs nevar simtprocentīgi garantēt, ka līgumā nebūs kādi defekti, iekšēji trūkumi." - profesors, izskatās, nonāk pretrunās pats ar sevi...
Skeps
21. Decembris 2016 / 11:05
3
ATBILDĒT
Argumentāciju par labu obligātai notariālai formai darījumiem ar nekustamo īpašumu cienītais profesors sāk ar fabulu par to, ka pie notāra tika noformēta pilnvara ar kuras palīdzību tika izkrāpts nekustamais īpašums.
Lielisks piemērs tam cik labi notāri izskaidro pilnvarojuma sekas un sagatavo pilnvaras.

Lai dzīvo notāri!!! Civillikums, tak, nav "svētā govs" vienmēr, taču, var pielabot civillikumu un privātīpašumu likvidēt vispār : ) - profesors jaunību atcerējies.
ne-notārs > Skeps
22. Decembris 2016 / 14:13
2
ATBILDĒT
Beztēmas komentārs no Jūsu puses.
Kad nav argumentu, var sākt piesaukt padomju laikus utt.
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties