Saeimā ir pieņemti apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā.1 Cita starpā grozījumi paredz būtiskas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, kas stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.2 Likumprojekta anotācijā3 nav iespējams atrast precīzi definētu šo grozījumu mērķi. Likumā iekļautais tiesiskās aizsardzības procesa regulējums ir sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī partijas "Vienotība" Saeimas deputātu frakcijas priekšlikumu ieviešanu.4
Kā būtiskākie trūkumi pašreizējā regulējumā un tā piemērošanā tiek minēti – nepietiekamā informācija par tiesiskās aizsardzības procesa nosacījumiem un termiņiem, komersantu nepietiekama izpratne par nepieciešamību risināt finanšu problēmas savlaicīgi, kā arī nepieciešamība precizēt kreditoru un maksātnespējas administratoru lomu tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādē, apstiprināšanā un uzraudzībā.5 Var izdarīt secinājumu, ka konstatētās problēmas pamatā ir saistītas ar nepietiekamo informāciju, izpratnes trūkumu, kā arī precīzākas un plašākas kreditoru un maksātnespējas administratora lomas noteikšanu. Tāpat netieši var izdarīt secinājumus, ka attiecīgie grozījumi ir izstrādāti, lai novērstu vismaz daļu no norādītajiem trūkumiem.
Autors šajā rakstā, izklāstot jauno regulējumu, mēģinās rast atbildi uz jautājumu, vai likuma grozījumi novērsīs iezīmētos trūkumus.
Jānorāda, ka kopš 2008. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Maksātnespējas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests tiesiskās aizsardzības procesa regulējums, līdz raksta nodošanai publicēšanai ir uzsākts 931 tiesiskās aizsardzības process un 404 ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi,6 savukārt kopā pabeigti, izpildot tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu, ir tikai 30 procesi.7
Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis nav būtiski mainījies kopš 2008. gada 1. janvāra, kad šis tiesību institūts aizstāja sanāciju kā maksātnespējas stāvokļa risinājumu. Maksātnespējas likums nosaka, ka tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.8 To var uzskatīt par sava veida "otro iespēju". Mērķa sasniegšana ir iespējama tikai tad, kad parādnieks vienojas ar Maksātnespējas likumā noteikto kreditoru vairākumu9 un godprātīgi pilda tiesiskās aizsardzības procesa plānu.10 Šāda vienošanās tiek uzskatīta par civiltiesisku darījumu. Tiesisks darījums savukārt ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.