10. Janvāris 2017 /NR. 2 (956)
Skaidrojumi. Viedokļi
Izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā
2
Mg. iur.
Gaidis Bērziņš
LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors 

Saeimā ir pieņemti apjomīgi grozījumi Maksātnespējas likumā.1 Cita starpā grozījumi paredz būtiskas izmaiņas tiesiskās aizsardzības procesa regulējumā, kas stājas spēkā 2017. gada 1. jūlijā.2 Likumprojekta anotācijā3 nav iespējams atrast precīzi definētu šo grozījumu mērķi. Likumā iekļautais tiesiskās aizsardzības procesa regulējums ir sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas, kā arī partijas "Vienotība" Saeimas deputātu frakcijas priekšlikumu ieviešanu.4

Kā būtiskākie trūkumi pašreizējā regulējumā un tā piemērošanā tiek minēti – nepietiekamā informācija par tiesiskās aizsardzības procesa nosacījumiem un termiņiem, komersantu nepietiekama izpratne par nepieciešamību risināt finanšu problēmas savlaicīgi, kā arī nepieciešamība precizēt kreditoru un maksātnespējas administratoru lomu tiesiskās aizsardzības procesa plāna izstrādē, apstiprināšanā un uzraudzībā.5 Var izdarīt secinājumu, ka konstatētās problēmas pamatā ir saistītas ar nepietiekamo informāciju, izpratnes trūkumu, kā arī precīzākas un plašākas kreditoru un maksātnespējas administratora lomas noteikšanu. Tāpat netieši var izdarīt secinājumus, ka attiecīgie grozījumi ir izstrādāti, lai novērstu vismaz daļu no norādītajiem trūkumiem.

Autors šajā rakstā, izklāstot jauno regulējumu, mēģinās rast atbildi uz jautājumu, vai likuma grozījumi novērsīs iezīmētos trūkumus.

Jānorāda, ka kopš 2008. gada 1. janvāra, kad stājās spēkā Maksātnespējas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests tiesiskās aizsardzības procesa regulējums, līdz raksta nodošanai publicēšanai ir uzsākts 931 tiesiskās aizsardzības process un 404 ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesi,6 savukārt kopā pabeigti, izpildot tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plānu, ir tikai 30 procesi.7

Tiesiskās aizsardzības procesa mērķis nav būtiski mainījies kopš 2008. gada 1. janvāra, kad šis tiesību institūts aizstāja sanāciju kā maksātnespējas stāvokļa risinājumu. Maksātnespējas likums nosaka, ka tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks.8 To var uzskatīt par sava veida "otro iespēju". Mērķa sasniegšana ir iespējama tikai tad, kad parādnieks vienojas ar Maksātnespējas likumā noteikto kreditoru vairākumu9 un godprātīgi pilda tiesiskās aizsardzības procesa plānu.10 Šāda vienošanās tiek uzskatīta par civiltiesisku darījumu. Tiesisks darījums savukārt ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.

ABONĒ 2025.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
2 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Atbilde uz Nr.1
14. Janvāris 2017 / 22:19
0
ATBILDĒT
Lektors Gaidis Bērziņš ir tas pats Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, kurš Saeimā "bīda" likumus un to grozījumus! Bet kā raksta autors viņš sevi neafišē ar Saeimas deputātu un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāju, citādi vēl kāds var aizdomāties par G.Bērziņa kā Saeimas deputāta rīcības ētiskumu, ievietojot savu raksteli, kas 80% sastāv no likuma grozījuma teksta un par tā apskati neabonomentien vēl "plēšot" naudu!
Raimo
14. Janvāris 2017 / 18:55
0
ATBILDĒT
Izlasot rakstu rodas ļoti daudzi jautājumi par likumu grozījumu pieņemšanas kvalitāti Latvijā, kā arī vēl vismaz šādi:
1. Vai raksts autors Mg. iur. Gaidis Bērziņš, LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors ir tas pats Gaidis Bērziņš - Nacionālās apvienības biedrs un līdzpriekšsēdētājs, bijušais tieslietu ministrs, vairāku Saeimu un arī patreizējās Saeimas deputāts, patreizējās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs? Ja jā, tad kāpēc G.Bērziņa kungs kautrējas uzsvērt savu kā Saeimas deputāta un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja aktīvo lomu šo nekvalitatīvo likuma grozījumu pieņemšanā?
2. Kā redzams no Saeimas Juridiskās komisijas 2016.gada 16.novembra sēdes protokola Nr.176 un 2016.gada 14.decembra protokola Nr. 183, abu sēžu vadītājs bija G.Bērziņš un šajās sēdēs tika atbalstīti faktiski visi G.Bērziņa partijas biedra un tieslietu ministra Dz.Rasnača priekšlikumi. Kāpēc Mg. iur. Gaidis Bērziņš kritizē Saeimas deputāta Gaida Bērziņa un viņa partijas biedra, tieslietu ministra Dz.Rasnača „sastrādāto” vai varbūt bezdarbību grozījumu pieņemšanā tikai tagad, bet nevis Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs, kad tika skatīti likuma grozījumi?
3. Rakstā Mg. iur. Gaidis Bērziņš norāda, ka „Likumprojekta anotācijā nav iespējams atrast precīzi definētu šo grozījumu mērķi.” Bet kāpēc tad Juridiskās komisijas priekšsēdētājs 2016. gada 8.novembrī ir parakstījis vēstuli Nr. 111.9/3-102-12/16 ar lūgumu izdarīt grozījumus likumā, kura pielikumā ir pievienojis šādu Mg. iur. Gaida Bērziņa prāt nekvalitatīvu likumprojekta anotāciju?
4. Cik gadus Latvijā pastāv visu atzītas problēmas ar maksātnespējas procesa regulējumu un cik gadus Mg. iur. Gaidis Bērziņš būdams arī ne tikai lektors, bet arī Saeimas deputāts un tieslietu ministrs cenšas gan kritizēt, gan „kaut ko darīt”? Cik ilgi tas viss haoss ar maksātnespējas procesu turpināsies, radot milzīgus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, un kad beidzot kāds par to visu atbildēs?
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties