Latvijā 2014. gada 31. martā spēkā stājas grozījumi Civilprocesa likumā (turpmāk – CPL), kas nodrošināja personu, kas cieš no vardarbības, pagaidu aizsardzību procesuālajā kārtībā. Izmaiņas tika izdarītas arī vairākos likumos, un pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kas izveidoja vienotu mehānismu, lai nodrošinātu valsts aktīvu rīcību personas aizsardzībā pret vardarbību no tās tuviniekiem.
Šo vairāk nekā divu gadu laikā ir izkristalizējušās atsevišķas likuma piemērošanas problēmas, kas saistītas ar tiesību normu interpretāciju tiesās. Ņemot vērā, ka ar likumu grozījumiem tika radīti arī jauni tiesiskie instrumenti, kas nodrošināja virzību uz galveno mērķi – nodrošināt labi saprotamu kārtību, kādā cietusī persona nekavējoties var saņemt tiesisku aizsardzību –, šo instrumentu praktiska piemērošana vienlaicīgi bija arī izaicinājums tiesnešiem.
Referātā atspoguļoti atsevišķi procesuālie jautājumi par tiesu praksē īstenotās CPL 30.5 nodaļas normu interpretācijas atbilstību šīs nodaļas mērķim, tiesai veicot tādas procesuālās darbības kā atteikšanos pieņemt pieteikumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību un tā noraidīšanu, kā arī apliecinājuma kā pierādījuma novērtēšanu un lietu apvienošanas pienākumu. Vienlaicīgi ilustrējot to tiesisko instrumentu, kas nodrošina nekavējošu pagaidu aizsardzību pret vardarbību, darbību praksē ar Valsts policijas un Tiesu informatīvās sistēmas statistiku par laiku no 2014. gada 1. aprīļa līdz 2016. gada 20. septembrim.
Referāta noslēgumā sniegts ieskats risinājumam lēmumu kolīzijas gadījumos, kuri rodas, ja pagaidu aizsardzība pret vardarbību tiek piemērota, izskatot strīdus, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām.
CPL 30.5 nodaļas "Pagaidu aizsardzība pret vardarbību" mērķis un tiesiskie instrumenti
Sākumā jāatgādina tiesiskie instrumenti, kas tika radīti, lai ieviestu pagaidu aizsardzību pret vardarbību civilprocesā. Pirmkārt, tie bija saistīti ar vienkāršāku pieteikuma iesniegšanas kārtību un ātrāku tā izskatīšanu tiesā, ko nodrošināja: speciālā pieteikuma forma un īsais izskatīšanas termiņš; pieteicēja atbrīvošana no valsts nodevas samaksas; iesniedzēja tiesības nenorādīt, kāda prasība tiks iesniegta tiesā; pieteicēja tiesība pieteikumu iesniegt ar policijas starpniecību; jauns subjektīvais pierādījums – apliecinājums par sniegto ziņu patiesumu, nosacījums, ka pieteikums nav atstājams bez virzības, un tiesas (tiesneša) pienākums izlemt pieteikumu arī tad, ja nav norādītas visas ziņas un iesniegti visi dokumenti, ja šie trūkumu būtiski neietekmē pieteikuma izlemšanas iespējamību.
Otrkārt, CPL tika uzskaitīti vardarbības veidi kā pagaidu aizsardzības pret vardarbību pamats bez likumā ietvertiem definējumiem.
Treškārt, tika noteikti pagaidu aizsardzības līdzekļi, kas deva iespēju vardarbīgo personu izolēt no fiziskas saskares ar cietušo, liegt saziņas iespēju un aizliegt izmantot cietušā datus, kā arī noteikt citus aizsardzības līdzekļus pēc cietušās personas lūguma vai tiesas ieskata.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.