Autoresprāt, ir būtiski izanalizēt maksātnespējas procesa un TAP civilprocesuālo regulējumu, īpašu uzmanību pievēršot maksātnespējas procesa uzraudzībai un tiesu lomai tajā, izvērtējot, vai esošais regulējums ir efektīvs un atbilst likumā noteiktajiem principiem, lai secinātu, vai šobrīd spēkā esošais regulējums ir atbilstošs starptautiskajām prasībām un tendencēm un vai tas ir adekvāts Latvijas komercdarbības videi.

Referātā izvirzītie uzdevumi tiks realizēti, piemērojot zinātniski pētnieciskās metodes. Pētījuma ietvaros tiks izmantotas šādas pētniecības metodes – salīdzinošā, analītiskā un aprakstošā metode.

Autore referātā analizē Tieslietu ministrijas (turpmāk – TM) izstrādātajās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam iekļautos priekšlikumus attiecībā uz maksātnespējas procesa uzraudzību, sniedz savu vērtējumu sevišķās tiesāšanas kārtības piemērošanai attiecībā uz maksātnespējas procesa lietām, vienlaikus piedāvājot normatīvā regulējuma uzlabojumus un stiprinot tiesas lomu maksātnespējas procesā.

Referāts sastāv no ievada, trīs nodaļām, piecām apakšnodaļām un secinājumiem. Pirmajā nodaļā tiek sniegta informācija par aktuālajām valstiskajām pamatnostādnēm maksātnespējas jomā, kā arī tiek analizēts sevišķās tiesāšanas kārtības institūts un tā nošķiršana no vispārējās prasības izskatīšanas kārtības. Otrajā nodaļā tiek analizēta tiesas loma maksātnespējas procesa uzraudzībā un kreditoru sūdzību izskatīšanā, sniegta TM jaunāko priekšlikumu analīze un aprakstīti priekšlikumi maksātnespējas procesa regulējuma uzlabojumiem, kā arī analizēta tiesu prakse. Trešajā nodaļā tiek apskatīta iespēja izveidot specializēto maksātnespējas tiesu.

1. Valstiskās pamatnostādnes un maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietu izskatīšanas pamatprincipi tiesās

TM paspārnē ir izveidots dokuments "Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.–2020. gadam"¹ (turpmāk – Pamatnostādnes).

Pamatnostādnes izstrādātas, ņemot vērā Nacionālās attīstības plānā 2020 noteikto rīcības virzienu – izcilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, jo maksātnespējas politikas rezultāti vistiešākajā veidā raksturo vienu no uzņēmējdarbības izbeigšanas veidiem.

Tāpat Pamatnostādnes atspoguļo valdības deklarācijā 2016. gada februārī ietvertās apņemšanās izvērtēt un mazināt uzņēmējdarbības riskus, precizējot maksātnespējas jomas regulējumu, kā arī pabeigt darbu pie maksātnespējas procesa administratoru darbības tiesiskā regulējuma, maksātnespējas procesa uzraudzības sistēmas pilnveidošanas un kreditoru aizsardzības stiprināšanas TAP, kā arī ieviest vienotu elektronisko izsoļu modeli spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos.²

Pamatnostādnes ir izstrādātas, lai noteiktu maksātnespējas politikas vidējā termiņa attīstības virzienus, sniedzot maksātnespējas jomā pastāvošo problēmu sistēmisku izvērtējumu un nosakot sasniedzamās prioritātes un rezultātus.³

Pamatnostādnēs, analizējot kreditoru prasījumu atzīšanas problemātiku, ir secināts, ka kreditoru prasījumu atzīšanā maksātnespējas lietas ietvaros administratoram, pieņemot attiecīgu lēmumu, nereti rodas strīds par kreditora tiesībām attiecībā uz konkrēto prasījumu vai tā apmēru pret parādnieku. Lai kreditors spētu pilnībā īstenot savas tiesības maksātnespējas procesā, viņam ir jāsagaida sprieduma spēkā stāšanās lietā, kas viņam ir jāuzsāk Civilprocesa likumā⁴ (turpmāk – CPL) noteiktajā kārtībā.