Pieredzes resurss būvniecībā

Pieredze ir svarīgākais resurss būvniecībā. Tā ir vairāku gadu ietvaros iegūta augstāka līmeņa zinātība vai prasme, praktiski izpildot darbus.⁵ Faktiski to iegūst, pilnīgi izpildot gan tehnoloģiskos procesus, gan garantijas saistības. Procesuāli pieredze ir primārais kvalifikācijas apliecināšanas elements iepirkumos, kurus vismaz daļēji realizē par valsts naudu.⁶ Tādēļ ekonomiski pieredze varētu būt visdārgākais resurss.

Saistībā ar minēto judikatūrā noteikts, ka pieredze iepirkumos ir objektīvi pastāvošs fakts.⁷ Konspektīvi izsakoties – tā vai nu ir, vai tās nav. Konceptuāli nav pareizi organizēt konkursus par pieredzes apliecināšanu kā pašmērķi. Būvniecībā iepirkumu mērķis ir realizēt tehnoloģiskos darbus. Tādēļ pretendenti konkurē tehnisko un finanšu piedāvājumu sagatavošanā. Formāla sacensība pieredzes apliecināšanā nevar pastāvēt nedz teorētiski, nedz procesuāli. Rezultātā iepirkumu tiesības maksimāli nodrošina kvalificētu būvuzņēmumu iesaisti konkursos.⁸

Autora ieskatā, kvalificēties būvdarbu konkursiem ir iespējams ar visiem resursu veidiem, kuri minēti direktīvas Nr. 2004/18/EK VII nodaļā.⁹ Proti, ar būvuzņēmumu finansiālo stāvokli, personālu, sadarbības nodrošinājumu, tehnisko nodrošinājumu, sevišķo zinātību jeb know-how kvalitātes un vides pārvaldības aspektos u.c. Visbeidzot – ar pieredzi. Tieši pieredze ir likvīds, nemateriāls, bet ekonomiski un procesuāli realizējams resurss.¹⁰

Tāpēc judikatūrā konsekventi atzīts, ka pasūtītājiem ir pienākums pārliecināties par pretendentu pieredzi piedāvājumu izvērtēšanas stadijā.¹¹ Turklāt tiesas nolēmumu kopumu papildina Augstākās tiesas 2016. gada 21. jūnija spriedums lietā Nr. A420310414. Spriedumā atzīts, ka ir jāvērtē iesniegtie pierādījumi par pieredzes kopīgošanu.¹² Fundamentāla atziņa, kas izriet gan no Iepirkumu likuma 45. panta,¹³ gan no administratīvā procesa pēc būtības, gan no tiesiskās apziņas.