Raksta turpinājums. Sākumu skat. Jurista Vārds, 21.02.2017., Nr. 8 (962), 18.-26. lpp.

1.3. Valdes locekļa atbildība sabiedrības maksātnespējas gadījumā

Vērtējot Komerclikumā tieši regulētos instrumentus valdes locekļa atbrīvošanai no atbildības (Komerclikuma 169. p. 4. d., 173. p.), secināms, ka to pamatā ir sabiedrības dalībnieku (akcionāru) griba. Atbilstoši Komerclikuma 170. panta otrajai daļai šāda dalībnieku (akcionāru) griba nav saistoša sabiedrības kreditoram, ja viņš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, un daļēji saistoša tā ir dalībnieku mazākumam (skat. Komerclikuma 173. p. 2. d.). Komerclikums "klusē" par to, kā sabiedrības dalībnieku (akcionāru) griba ietekmē maksātnespējas procesa administratora prasību pret valdes locekli. Respektīvi, vai sabiedrības maksātnespējas gadījumā valdes locekļa atbildība atkrīt, ja:

1. valdes loceklis zaudējumus sabiedrībai nodarījis, labā ticībā izpildot likumīgu dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu, vai

2. pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas sabiedrības dalībnieki (akcionāri), ievērojot Komerclikuma 173. panta pirmās daļas noteikumus, pieņēmuši lēmumu par valdes locekļa atbrīvošanu no atbildības vai par izlīguma noslēgšanu.

No vienas puses, nav pamata uzskatīt, ka līdz ar sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu zaudē spēku iepriekš pieņemtie dalībnieku (akcionāru) sapulču lēmumi jautājumos, kas skar valdes atbildību. Šādas sekas neparedz neviena Maksātnespējas likuma norma. No otras puses, ņemot vērā Maksātnespējas likuma 57. pantā paredzētās maksātnespējas pazīmes, ir secināms, ka sabiedrības maksātnespējas procesa pamatā ir tās nespēja izpildīt savas saistības pret kreditoriem. Atbilstoši Komerclikuma 170. panta noteikumiem šādā situācijā ikviens sabiedrības kreditors var celt prasību pret valdes locekli par sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzības piedziņu, un šīs tiesības neierobežo nedz fakts, ka zaudējumi nodarīti, izpildot dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu, nedz arī dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmums par valdes locekļa atbrīvošanu no atbildības vai izlīgums ar valdes locekli. Turklāt šādu prasību sabiedrības kreditors var celt arī pēc sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanas.⁵²

Tādējādi atbilstoši Komerclikuma 170. pantam, neraugoties uz spēkā esošu dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu, valdes loceklim jāatbild par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem, ja prasību sabiedrības labā cēlis kreditors, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības. Šāds tiesiskais regulējums ir izskaidrojams ar to, ka valde ir tā sabiedrības institūcija, kas pārvalda sabiedrības mantu un kurai jārūpējas, lai sabiedrība varētu izpildīt savas saistības pret kreditoriem. Tādējādi, ja sabiedrībai rodas finansiālas grūtības, ir sagaidāms, ka valdes locekļi veiks adekvātus un atbilstošus pasākumus sabiedrības maksātnespējas novēršanai, tostarp mainīs sabiedrības vadības fokusu no tās dalībnieku (akcionāru) ekonomisko interešu īstenošanas uz iespējamo zaudējumu samazināšanu tās kreditoriem.⁵³ Ja valdei neizdodas sekmīgi atrisināt radušās finansiālās grūtības, tai jārēķinās, ka līdz ar sabiedrības maksātnespējas procesa pasludināšanu tieši kreditori iegūst prioritāri aizsargājamo tiesību subjektu statusu.⁵⁴

Līdz ar to, lai arī sabiedrība tiek dibināta tās dalībnieku (akcionāru) ekonomisko interešu īstenošanas nolūkam, no Komerclikuma 170. panta otrās daļas izriet, ka dalībnieku (akcionāru) gribai ir prioritāra nozīme tikai tiktāl, ciktāl sabiedrība spēj izpildīt saistības pret tās kreditoriem. Proti, ja sabiedrībai ir labi maksātspējas rādītāji un adekvāta finansiālā situācija, valdes loceklim nav jāatbild par zaudējumiem, kurus viņš sabiedrībai nodarījis, labā ticībā izpildot likumīgu dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu, vai par zaudējumiem, no kuru atlīdzināšanas pienākuma viņš ir atbrīvots ar atbilstošu dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu. Tomēr šī atbildības imunitāte zūd, ja sabiedrība nonāk finansiālās grūtībās un nespēj izpildīt saistības pret kreditoriem. Proti, atbilstoši Komerclikuma 170. panta otrajai daļai sabiedrības kreditoram, kurš nevar panākt sava prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, ir tiesības celt pret valdes locekli prasību par sabiedrībai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu arī tajos gadījumos, kad zaudējumi nodarīti, izpildot dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu, vai dalībnieku (akcionāru) sapulce atbrīvojusi valdes locekli no atbildības, pieņemot Komerclikuma 173. panta pirmajā daļā paredzēto lēmumu.

Nenoliedzami, Komerclikuma 170. panta otrā daļa regulē individuāla (atsevišķa) kreditora prasību sabiedrības labā.