Mūsu dienās sabiedrības uzmanība zibenīgi ceļo no viena objekta uz otru. Trampa ievēlēšana lika izbalēt "breksita" šokam, ebolas vīrusa histēriju aizēnoja putnu gripas globālie draudi utt. Tikpat ātri publiskā dienaskārtība mainās arī Latvijas mērogā – no kapu tramvaja līdz cūku mērim, no augstskolu apvienošanas līdz nodokļu reformām.

Tomēr tieslietu sistēmas un tiesu varas (šī jēdziena visplašākajā nozīmē) kritika ir nemainīga Latvijas publiskās telpas sastāvdaļa jeb, modesvārdiem runājot, "aktuāls diskurss", kas sabiedrības redzeslokā nonāk ar neapskaužamu regularitāti. Tas, dabiski, atspoguļojas arī socioloģiskajos mērījumos, kas apliecina sabiedrības uzticēšanās kritumu tiesu varai. Viļņošanos tikko kā raisījis SKDS aptaujas mērījums, kas rāda, ka tikai 21 procents Latvijas iedzīvotāju pilnībā vai daļēji piekrīt apgalvojumam, ka tiesu procesi Latvijā ir godprātīgi un taisnīgi, savukārt 55 procenti domā pretēji.

Tik satriecoši bēdīgs uzskats, protams, ir tikai sabiedrības "priekšstats par tiesu" un nekādā gadījumā automātiski nenozīmē, ka taisnīga ir tikai mazākā puse Latvijas tiesas nolēmumu (skat. Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdzes Līnas Kovalevskas repliku "Jurista Vārda" Domnīcā portālā juristavards.lv). Tomēr tas arī nenozīmē, ka par šādu sabiedrības viedokli var nelikties ne zinis. Jo uzticība tiesiskajai sistēmai ir daļa no uzticības valsts varai. Bet uzticības zudums valsts varai diemžēl ved pie politiskiem satricinājumiem un, baidos teikt, ekstrēmā gadījumā arī pie valsts sabrukuma. Par tiesiskuma vērtību sabiedrības acīs liecina arī fakts, ka gandrīz uz katrām vēlēšanām šī kārts tiek izspēlēta politisko partiju cīņā.

Sabiedrisko domu ietekmē daudzi faktori, bet jo īpaši masu mediji (kas ziņo par norisēm tiesu varā), viedokļu līderi (piemēram, Vairas Vīķes-Freibergas daudzkārtējā kritiskā nostāja), uzņēmēju lobiju organizāciju asā retorika par tiesiskuma tēmām un pēdējā laikā pat radošā inteliģence (vairākas teātra izrādes). Pagājušajā nedēļā mudinājumiem efektivizēt tiesu darbu pievienojās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tikšanās laikā ar Augstākās tiesas priekšsēdētāju atzīdams, ka "sabiedrībai saprotami tiesu spriedumi un tiesu prakses noteiktība, lietu izskatīšana saprātīgos termiņos un tiesnešu aktīva iesaiste sabiedrībai svarīgās tiesībpolitiskās diskusijās stiprinās ne tikai pašu tiesu varu un ticību taisnīgumam, bet arī Latvijas valstiskumu".

Kā tieslietu nozarei atsaukties uz šiem ārējiem "bakstījumiem"?

Vienīgais ilgtermiņa risinājums (nekas jauns) – kvalitatīva un efektīva tiesas spriešana, pilsoņu vienlīdzība tiesas priekšā, saprotama sodu politika, publiski pieejami, viegli atrodami un vidējam, normālam lasītājam saprotami tiesu nolēmumi, pieejama juridiskā palīdzība, tiesiskā noteiktība, katram garantēta personiskā tiesiskā drošība un aizsardzība utt. Tam visam klāt arī atvērta un draudzīga tiesu sistēmas komunikācija ar sabiedrību. Tieslietu nozares darbinieku (tiesu sistēmas un tai piederīgo profesiju) reputācija bez šaubu ēnas. Plus laba likumdošana.

Ja nebūs uguns, nebūs arī dūmu.