Šo, tāpat kā visu iepriekšējo, grozījumu mērķis ir novērst praksē konstatētās regulējuma nepilnības un atrast arvien jaunus risinājumus administratīvā procesa efektivizēšanai. Šajā sakarā jānorāda, ka administratīvā procesa efektivitāte, tostarp īsāki lietu izskatīšanas termiņi, ir atkarīga ne tikai no iestādes un tiesas rīcības, bet arī no procesa dalībnieku godprātīgas un konstruktīvas procesuālo tiesību īstenošanas un procesuālo pienākumu pildīšanas, uz ko vērsta daļa no grozījumiem (piemēram, norma par pienākumu apstrīdēšanas iesniegumā norādīt, kā izpaužas administratīvā akta nepareizība, iesniegt kopsavilkumu apjomīga procesuālā dokumenta gadījumā, kā arī tiesas pienākumu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas, ja pieteicējs, kuram paziņots par tiesas sēdes norises laiku un vietu, atkārtoti neierodas uz tiesas sēdi bez attaisnojoša iemesla un nav lūdzis izskatīt lietu viņa prombūtnē).

Grozījumos iekļautos priekšlikumus var iedalīt tādos, kas tikai precizē terminoloģiju vai uzlabo tiesību normas redakciju, tādos, kas normatīvi nostiprina tiesu praksē jau atzītus risinājumus, tādos, kas būtiski maina līdz grozījumiem pastāvošo kārtību, kā arī tādos, kas ievieš jaunus tiesību institūtus. Par būtiskākajiem grozījumiem Administratīvā procesa likumā ir sagatavoti un šajā "Jurista Vārda" izdevumā publicēti atsevišķi raksti.