Pirmās instances tiesas un apelācijas instances tiesas uzdevums ir noskaidrot tiesiskā strīda faktiskos un tiesiskos apstākļus un atrisināt konfliktu starp procesa dalībniekiem. Tādējādi pirmās instances tiesa un apelācijas instances tiesa nodrošina procesa dalībnieku interesi konflikta atrisināšanai.

Kasācijas instances galvenais uzdevums ir raudzīties, lai konkrēto konfliktu risināšanā zemākas instances tiesas vienveidīgi un pareizi piemērotu tiesību normas. Tādējādi kasācijas instancē tiek skatīti tikai quaestiones iuris, proti, jautājumi par materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanas pareizību. Kasācijas instance konkrētajās lietās nepārbauda pierādījumus un nekonstatē lietas faktiskos apstākļus. Kasācijas instance pārbauda tikai to, vai zemākas instances tiesa nav pieļāvusi procesuālus pārkāpumus apstākļu noskaidrošanā un pierādījumu pārbaudē. Turklāt procesa dalībnieka atšķirīgais viedoklis par lietas apstākļiem un pierādījumu vērtējumu nenozīmē, ka tiesa pieļāvusi procesuālus pārkāpumus.² Noskaidrotajiem lietas apstākļiem kasācijas instance pieskaras tikai tādā apmērā, lai pārbaudītu kasācijas sūdzības argumentus.³

Kasācijas instance primāri nodrošina publiski tiesisko interesi uz vienveidīgu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu, nevis procesa dalībnieku interesi konflikta atrisināšanā, kas tiek aizsargāta, izskatot lietu pēc būtības pirmajās divās instancēs.⁴ Taču nebūtu pareizi apgalvot, ka kasācijas instancē vispār netiek aizsargātas procesa dalībnieku intereses. Kasācijas instance neskata tiesību jautājumus abstrakti, bet gan tikai tad, kad tie izriet no konkrētās lietas, un ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus.⁵ Tas nozīmē, ka procesa dalībnieku interešu aizsardzība kasācijas instancē tiek nodrošināta ierobežotā apjomā, to pakārtojot publiski tiesiskajām interesēm uz vienveidīgu tiesību normu interpretāciju un piemērošanu.