Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze, godājamie deputāti, dāmas un kungi!

Savu runu par Tiesībsarga biroja 2016. gada ziņojumu vēlos sadalīt vairākos tematiskajos blokos. Vispirms vēlos atzinīgi novērtēt un vērst jūsu uzmanību uz parlamenta, Ministru kabineta un ministriju labo praksi pagājušajā gadā. Tad turpināšu ar Tiesībsarga biroja veiksmēm un jautājumiem vai jomām, kurās birojam nav sekmējies, kā sākotnēji iecerēts, kā arī runāt par biroja kapacitāti un nacionālo preventīvo mehānismu un tā ieviešanas procedūru.

Latvijas kā valsts un tās sabiedrības ilgtspēja nav iedomājama bez cilvēktiesību un labas pārvaldības reālas un praktiskas ievērošanas un veicināšanas. Es un kolēģi Tiesībsarga birojā vienmēr esam augstu vērtējuši likumdevēja, izpildvaras un pašvaldību vēlmi un spēju darboties sabiedrības interesēs, kā arī veselīgi uztvert kritiku un turpināt darbu jaunā kvalitātē.

Parlamenta labā prakse 2016. gadā

Kā pirmos vēlos uzteikt veiksmīgos risinājumus parlamentā. 2015. gadā aicināju Saeimu pārskatīt naudas līdzekļu apjomu, kas paliek to personu rīcībā, kuras atrodas ilgstošās sociālās aprūpes institūcijās. Tas krīzes laikā tika samazināts no 15 uz 10 % un nozīmēja, ka personas rīcībā personiskām vajadzībām mēnesī atlika vidēji 6 līdz 17 eiro. Šī gada janvārī likumdevējs akceptēja priekšlikumu, ka tā sauktās kabatas naudas apmērs pirmskrīzes līmenī jeb 15 % apmērā atgriežams no 2020. gada.

2016. gadā vērsāmies Saeimā, lūdzot novērst pretrunīgās tiesību normas Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku sociālās aizsardzības likumā.