1. Ievads

No Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (turpmāk – SPSIL) izriet pasūtītāja un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja (turpmāk attiecībā uz abiem – pasūtītājs) pienākums nodrošināt pēc iespējas efektīvu līdzekļu izlietošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, kā arī nodrošināt brīvu konkurenci, kas ir tiešā veidā saistāma ar pasūtītājam izdevīgākā piedāvājuma saņemšanu. Cita starpā tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā publisko iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei un ilgtspējības mērķu sasniegšana.¹

Minētais savukārt nozīmē, ka pasūtītājam ir pienākums pirms iepirkuma izsludināšanas veikt saprātīgus tirgus izpētes pasākumus un sagatavot atbilstošas prasības, kas ne vien nodrošinātu pasūtītāja vajadzību apmierināšanu, bet arī radītu iespēju maksimāli daudz piedāvājumu iesniegšanai, nevajadzīgi neierobežojot konkurenci. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pasūtītāju resursi (zināšanas, finansējums, laiks u.tml.) ir ierobežoti, jo īpaši reti iepērkamu un specifisku preču, pakalpojumu un būvdarbu gadījumā.

Attiecīgi pasūtītājs var būt ieinteresēts pirms iepirkuma izsludināšanas konsultēties ar konkrētās nozares ekspertiem un piegādātājiem par potenciālajiem un tirgū pieejamajiem risinājumiem savu vajadzību apmierināšanai, lai cita starpā noskaidrotu arī samērīgu prasību līmeni attiecībā pret pastāvošo piedāvājumu, izvairoties no nevajadzīgi stingru prasību izvirzīšanas un tādējādi nodrošinot maksimālu konkurenci. Šādas konsultācijas var būt nozīmīgas arī, lai vispār izlemtu, kura no PIL un SPSIL paredzētajām iepirkuma procedūrām ir vispiemērotākā konkrētajā gadījumā. Tāpat savlaicīgas konsultācijas ļauj pasūtītājam sagatavot pēc iespējas kvalitatīvāku iepirkuma dokumentāciju, tādējādi būtiski samazinot risku, ka vēlāk tiks apstrīdētas konkrētā iepirkuma prasības vai rezultāti.²

PIL 18. pantā (analoģiski SPSIL 22. pantā) ir ietverts iepriekš nebijis regulējums pirmsiepirkuma konsultācijām, kas vienlaikus neparedz jaunas tiesības pasūtītājiem, bet vienīgi izvērš šo tiesību piemērošanas noteikumus.

Kopumā, autores ieskatā, konsultācijas pirms iepirkuma izsludināšanas ir veicināmas, nodrošinot dialogu starp pasūtītājiem un piegādātājiem, kā arī izpratni par konkrēto tirgu apstākļiem, tādējādi nodrošinot efektīvāku publisko līdzekļu izlietojumu un konkurenci šajos tirgos. Vienlaikus autore saskata vairākus riskus jaunā regulējuma piemērošanā, kas izriet ne vien no publisko iepirkumu regulējuma, bet arī kontekstā ar konkurences regulējumu un komercnoslēpuma aizsardzību. Attiecīgi autore raksta noslēgumā piedāvā arī praktiskus ieteikumus šo risku mazināšanai.

2. Regulējuma attīstība

Saskaņā ar PIL 18. panta otro daļu pirms iepirkuma sākšanas pasūtītājs var rīkot apspriedi ar piegādātājiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu piegādātājus par iepirkuma plānu un prasībām. Pasūtītājs paziņo par apspriedi savā tīmekļvietnē, norādot apspriežamos jautājumus, apspriedes laiku un vietu, veidu, kādā piegādātāji var pieteikties dalībai apspriedē, prasības attiecībā uz apspriedes dokumentēšanu un šīs dokumentācijas publicēšanu.

Atbilstoši PIL 18. panta trešajai daļai pasūtītājs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai piegādātājiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma plānošanā un sagatavošanā, ja tās neierobežo konkurenci un nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības³ principus.

Savukārt PIL 18. panta ceturtā daļa paredz, ka, ja piegādātājs vai juridiskā persona, kas ir saistīta ar piegādātāju, konsultēja pasūtītāju vai citādi iesaistījās iepirkuma sagatavošanā, pasūtītājs nodrošina, ka attiecīgā piegādātāja dalības dēļ iepirkumā netiek ierobežota konkurence, paziņojot citiem piegādātājiem būtisku informāciju, kura tika sniegta, piegādātājam iesaistoties iepirkuma sagatavošanā, vai kura izriet no šādas iesaistīšanās, un nosakot atbilstošu termiņu piedāvājumu iesniegšanai.