11. Aprīlis 2017 /NR. 16 (970)
Numura tēma
Piegādātāju iesaistīšana pirms iepirkuma izsludināšanas – neizmantotās iespējas un riski
Mg. iur.
Māra Stabulniece
zvērināta advokāta palīdze ZAB “Tark Grunte Sutkiene” 

1. Ievads

No Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma (turpmāk – SPSIL) izriet pasūtītāja un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja (turpmāk attiecībā uz abiem – pasūtītājs) pienākums nodrošināt pēc iespējas efektīvu līdzekļu izlietošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku, kā arī nodrošināt brīvu konkurenci, kas ir tiešā veidā saistāma ar pasūtītājam izdevīgākā piedāvājuma saņemšanu. Cita starpā tehniskajām specifikācijām, kuras izstrādā publisko iepirkumu rīkotāji, jānodrošina publiskā iepirkuma atvērtība konkurencei un ilgtspējības mērķu sasniegšana.1

Minētais savukārt nozīmē, ka pasūtītājam ir pienākums pirms iepirkuma izsludināšanas veikt saprātīgus tirgus izpētes pasākumus un sagatavot atbilstošas prasības, kas ne vien nodrošinātu pasūtītāja vajadzību apmierināšanu, bet arī radītu iespēju maksimāli daudz piedāvājumu iesniegšanai, nevajadzīgi neierobežojot konkurenci. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka pasūtītāju resursi (zināšanas, finansējums, laiks u.tml.) ir ierobežoti, jo īpaši reti iepērkamu un specifisku preču, pakalpojumu un būvdarbu gadījumā.

Attiecīgi pasūtītājs var būt ieinteresēts pirms iepirkuma izsludināšanas konsultēties ar konkrētās nozares ekspertiem un piegādātājiem par potenciālajiem un tirgū pieejamajiem risinājumiem savu vajadzību apmierināšanai, lai cita starpā noskaidrotu arī samērīgu prasību līmeni attiecībā pret pastāvošo piedāvājumu, izvairoties no nevajadzīgi stingru prasību izvirzīšanas un tādējādi nodrošinot maksimālu konkurenci. Šādas konsultācijas var būt nozīmīgas arī, lai vispār izlemtu, kura no PIL un SPSIL paredzētajām iepirkuma procedūrām ir vispiemērotākā konkrētajā gadījumā. Tāpat savlaicīgas konsultācijas ļauj pasūtītājam sagatavot pēc iespējas kvalitatīvāku iepirkuma dokumentāciju, tādējādi būtiski samazinot risku, ka vēlāk tiks apstrīdētas konkrētā iepirkuma prasības vai rezultāti.2

PIL 18. pantā (analoģiski SPSIL 22. pantā) ir ietverts iepriekš nebijis regulējums pirmsiepirkuma konsultācijām, kas vienlaikus neparedz jaunas tiesības pasūtītājiem, bet vienīgi izvērš šo tiesību piemērošanas noteikumus.

Kopumā, autores ieskatā, konsultācijas pirms iepirkuma izsludināšanas ir veicināmas, nodrošinot dialogu starp pasūtītājiem un piegādātājiem, kā arī izpratni par konkrēto tirgu apstākļiem, tādējādi nodrošinot efektīvāku publisko līdzekļu izlietojumu un konkurenci šajos tirgos. Vienlaikus autore saskata vairākus riskus jaunā regulējuma piemērošanā, kas izriet ne vien no publisko iepirkumu regulējuma, bet arī kontekstā ar konkurences regulējumu un komercnoslēpuma aizsardzību. Attiecīgi autore raksta noslēgumā piedāvā arī praktiskus ieteikumus šo risku mazināšanai.

 

2. Regulējuma attīstība

Saskaņā ar PIL 18. panta otro daļu pirms iepirkuma sākšanas pasūtītājs var rīkot apspriedi ar piegādātājiem, lai sagatavotu iepirkumu un informētu piegādātājus par iepirkuma plānu un prasībām. Pasūtītājs paziņo par apspriedi savā tīmekļvietnē, norādot apspriežamos jautājumus, apspriedes laiku un vietu, veidu, kādā piegādātāji var pieteikties dalībai apspriedē, prasības attiecībā uz apspriedes dokumentēšanu un šīs dokumentācijas publicēšanu.

Atbilstoši PIL 18. panta trešajai daļai pasūtītājs var saņemt konsultācijas no neatkarīgiem ekspertiem vai iestādēm, vai piegādātājiem. Minētās konsultācijas var izmantot iepirkuma plānošanā un sagatavošanā, ja tās neierobežo konkurenci un nepārkāpj vienlīdzīgas attieksmes un caurskatāmības3 principus.

Savukārt PIL 18. panta ceturtā daļa paredz, ka, ja piegādātājs vai juridiskā persona, kas ir saistīta ar piegādātāju, konsultēja pasūtītāju vai citādi iesaistījās iepirkuma sagatavošanā, pasūtītājs nodrošina, ka attiecīgā piegādātāja dalības dēļ iepirkumā netiek ierobežota konkurence, paziņojot citiem piegādātājiem būtisku informāciju, kura tika sniegta, piegādātājam iesaistoties iepirkuma sagatavošanā, vai kura izriet no šādas iesaistīšanās, un nosakot atbilstošu termiņu piedāvājumu iesniegšanai.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
11. Aprīlis 2017 /NR. 16 (970)
Kā jaunie likumi ietekmēs iepirkumu procedūras
11. Aprīlis 2017 /NR. 16 (970)
Favorītisms publiskajos iepirkumos
1
LASĪT E-ŽURNĀLU: Nr. 16 (970)
VĒL PAR ŠO TĒMU
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties