Svarīgs procesuālo normu kvalitātes rādītājs ir vienveidīga prakse to piemērošanā. Gan Civilprocesa likums (turpmāk – CPL), gan Zemesgrāmatu likums ir procesuāli normatīvie akti, tāpēc atbilstoši minēto likumu regulējumam darbā pamatā ir aplūkoti atsevišķi tiesiskās prakses jautājumi, kas skar izsoles apstiprināšanu un koroborāciju uz nekustamajiem īpašumiem, kas nav ierakstīti vai ir daļēji ierakstīti zemesgrāmatā.

Izsoles sekas un to ietekmējošie faktori

Jebkurās tiesiskajās attiecībās savu tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai personai ir jābūt aktīvai, paturot prātā to, ka nereti šīs tiesiskās intereses saduras ar citu personu interesēm. No šo tiesisko attiecību loka neapšaubāmi nav izslēgtas arī tās, kuras rodas starp personām, kuras ir iesaistītas vai ir ieinteresētas nekustamo īpašumu piespiedu izsoļu procesos. Kā rāda pieredze, šīs personas ir ne tikai kreditori, parādnieki, nosolītāji / ieguvēji, bet nereti arī trešās personas un nekustamo īpašumu ierakstu neesamība zemesgrāmatu reģistrā šīs attiecības vēl vairāk sarežģī.

Prakse pierāda, ka izsoļu sekas, kurās tiek atsavināti īpašumi, kas nav ierakstīti vai ir daļēji ierakstīti zemesgrāmatā, lielākoties ir atkarīgas no kreditora (piedzinēja) rīcības, izpildu dokumenta veida, izsoles rīkotāja pienākuma noskaidrot īpašuma tiesīgu iegūšanu un pārējo darbību atbilstību likumam,² kā arī citiem apstākļiem. Nozīmīgs šis faktors kļūst brīdī, kad nosolītājam / ieguvējam ir jānostiprina īpašuma tiesības. No tā ir atkarīgs laiks un resursi, kādi jāpatērē nepieciešamo darbību veikšanai, turklāt tas ietver strīdu risku par nostiprināmām tiesībām, tai skaitā trešo personu prasījumiem uz zemesgrāmatā neierakstītām nekustamā īpašuma daļām. Ir arī jautājumi par atsevišķu CPL 73. nodaļas normu praktisku piemērošanu izsoles apstiprināšanas stadijā. Darbā vairāk vai mazāk aplūkoti šie un citi jautājumi, kas skar seku ietekmējošus faktorus izsolēm uz tādiem nekustamiem īpašumiem, kuri nav ierakstīti vai ir daļēji ierakstīti zemesgrāmatā.