Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā ir iekļautas vairākas tiesību normas, kas paredz atkāpi no vēsturiski klasiskā taisnvirziena kriminālprocesa. Viens no tiesību piemērotājiem pieejamiem instrumentiem kriminālprocesā ir vienošanās, ko slēdz starp prokuroru un apsūdzēto, bet noteiktos gadījumos apstiprina tiesa. "Jurista Vārds" šajā numurā pievēršas šim tiesību institūtam kontekstā ar sabiedrībā notikušajām diskusijām par atsevišķu jautājumu praktiskā risinājuma izpausmi, lai rosinātu diskusiju par atbilstošu un iespējami vispusīgu vienošanās kriminālprocesā būtības izpratni.
Modernais laikmets un kriminālprocesa subjektīvisms
Modernais kriminālprocess saistāms ar zināmām izmaiņām procesa mērķī.
Pirms Kriminālprocesa likuma pieņemšanas kriminālprocesa uzdevums bija definēts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 2. pantā šādi: "ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts". Kriminālprocesa likuma 1. pants šobrīd noteic, ka tā mērķis ir noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē.
Tātad no "pilnīgas atklāšanas" un "vainīgo noskaidrošanas" notikusi pārvirze uz efektīva un taisnīga noregulējuma mērķi. Pašreizējā cilvēktiesību laikmetā un nemitīgajā nepieciešamībā optimizēt procesus, panākt lielāku ekonomiju, atslogot sarežģītāko lēmumu pieņēmējus utt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
