1. Bērna interešu jēdziens normatīvajā regulējumā

1.1. "Bērna intereses" vai "bērna labākās intereses"?

ANO Bērnu tiesību konvencija (1989) (turpmāk – ANO Konvencija) ir starptautisks pamatdokuments bērnu tiesību aizsardzības jomā. OAK Fonds (ASV) ir rosinājis starptautiskās organizācijas izdalīt sešus ANO Konvencijas pamatprincipus, proti, principus, kas būtu jāņem vērā, gan izstrādājot likumus, kas skar bērnus, gan katrā atsevišķā gadījumā, praksē risinot jautājumus, kuros iesaistīti bērni.

Seši bērnu tiesību pamatprincipi saskaņā ar ANO Konvenciju:

• 1. princips (virsprincips) – ikvienai darbībai, kas skar bērnu, jābūt balstītai bērna tiesībās;

• 2. princips – bērna līdzdalība. Bērniem ir tiesības būt dzirdētiem un uzklausītiem, un viņiem ir tiesības, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā. Turklāt līdzdalība sniedz bērniem prasmes, zināšanas, kompetenci un pārliecinātību, kas veicina viņu attīstību;

• 3. princips – diskriminēšanas aizliegums. Jebkādu tādu priekšrocību vai ierobežojumu noteikšanas aizliegums, kas balstās uz bērna rasi, ādas krāsu, dzimumu, tautību, valodu, reliģisko pārliecību, sociālo izcelsmi un statusu, rīcības spēju u.c.;

• 4. princips – ievērot bērna labākās intereses. Ikvienā lietā būs kādu interešu sadursme. Bērna intereses iepretim citām interesēm ir primāras;

• 5. princips – balstīties uz stiprajām pusēm. Koncentrēt darbu uz vēlamā izveidi, nevis tikai censties novērst un/vai labot nevēlamo;

• 6. princips – nekaitēt bērnam. Arī palīdzot iespējams nodarīt kaitējumu. Šis princips jālieto, lai izlemtu, vai, risinot problēmu, netiek nodarīts lielāks kaitējums, nekā bija pirms tam. Novērtēt kaitējuma un ieguvumu samērojamību.

Tādējādi bērna labāko interešu nodrošināšana (child`s best interests) ir viens no ANO Konvencijas pamatprincipiem, un šis koncepts starptautiskajās cilvēktiesībās pazīstams jau vairākas desmitgades.