Ja runājām par plaša mēroga komunikāciju tieši saistībā ar tieslietām, tad primāri ir jāskatās uz šādas komunikācijas iemesliem. Tie, autora ieskatā, varētu būt informācijas iegūšana vai dalīšanās ar informāciju. Komunikācija ar sabiedrību notiek ar masu informācijas līdzekļu starpniecību (domāts saturs, kas ir veidots Latvijā, nevis retranslēts no citām valstīm), un, ciktāl autors var spriest, lielākoties ar tieslietām saistītā komunikācija latviešu un krievu valodā pēc satura ir ļoti līdzīga.
Viedokļa raksts tapis, atbildot uz žurnāla "Jurista Vārds" uzdotajiem jautājumiem par komunikāciju tieslietu sistēmā no krievu valodas aspekta.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
