Komerclikums (turpmāk – KCL) nosaka, ka komersanta firma ir komercreģistrā ierakstīts komersanta nosaukums, ko tas izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.1 Izvēloties jaunu komersanta firmu, būtiska uzmanība jāpievērš arī tās veidošanas priekšnoteikumiem, kuri ietverti KCL IV sadaļā. Šajā rakstā atklātas būtiskākās nepilnības KCL 27. pantā, kas nosaka obligātu komersanta veida norādes iekļaušanu komersanta firmā. Šajā pantā konstatētie trūkumi pamatoti gan ar galvenā valsts notāra lēmumos paustajām atziņām, gan ar juridiskajā literatūrā izteiktajiem viedokļiem, gan arī ar pašas autores viedokļa padziļinātu izklāstu.
Norādes uz komersanta veidu formas lietošana komersantu firmās
Komersanta firma sastāv no divām daļām – norādes uz komersanta veidu (SIA, akciju sabiedrība, IK u.c.) un individualizētā apzīmējuma (piemēram, "Apģērbu veikals", "Grāmatvedības pakalpojumi" u. tml.). Abas daļas kopā veido firmu plašākā nozīmē,2 piemēram, Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Apģērbu veikals". Savukārt ar firmu šaurākā nozīmē3 saprot tās individuālo apzīmējumu bez norādes uz komersanta veidu, piemēram, "Grāmatvedības pakalpojumi".
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.