8. Augusts 2017 /NR. 33 (987)
Skaidrojumi. Viedokļi
Kopība kā subjekts civilprocesā
15
Mg. iur.
Dace Vārna
Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta Starptautisko un procesuālo tiesību nodaļas juriskonsulte 

Šī raksta mērķis ir apskatīt pārvaldnieka (juridiskās personas) kā dzīvokļu īpašnieku pārstāvja statusu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, pievēršoties pārvaldnieka kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā pārstāvja statusam civilprocesā vietniecības institūta aspektā, un raisīt diskusijas juristu vidū.

Uz šī raksta tapšanu pamudināja kāds šī gada Augstākās tiesas Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums. Augstākā tiesa bija atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību kādā dzīvokļu īpašnieku prasības lietā, jo kasācijas sūdzību dzīvokļu īpašnieku vārdā kā pilnvarotā persona bija parakstījis un iesniedzis pārvaldnieks (kopība bija pilnvarojusi pārvaldnieku dzīvokļu īpašnieku vārdā celt prasību tiesā). Kaut arī praksē parasti biežāk ir sastopami gadījumi, kad prasību pārvaldnieks ceļ savā, nevis kopības vārdā, šajā lietā kā prasītāji (kasatori) bija norādīti tieši dzīvokļu īpašnieki.

Iesniedzot kasācijas sūdzību prasītāju – dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, to varēja parakstīt vai nu zvērināts advokāts, vai paši dzīvokļu īpašnieki (Civilprocesa likuma 82. panta sestā daļa – fiziskās personas lietas kasācijas instancē ved pašas vai ar advokāta palīdzību).

Civilprocesa likuma normas, kas pieder pie publiskajām tiesībām (princips "ir atļauts tikai tas, kas tieši paredzēts likumā"), nav iespējams tulkot paplašināti, tāpēc konkrētajā gadījumā Augstākās tiesas lēmums šķiet skaidrs un jautājumus neraisošs.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2023.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
15 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Kristīne
10. Augusts 2017 / 20:32
30
ATBILDĒT
Lasītājs Jurists jau vērsa uzmanību uz raksta vājumu un lūgumu “Jurista Vārds” par šādu rakstu nepublicēšanu, kam var tikai piekrist. Zinātnes trūkums krīt acīs – atsauču maz un dažām lietām vispār nav (tiesu nolēmumiem, piemēram). Raksts vispār sākās ar Augstākās tiesas rīcības sēdes lēmuma pieminēšanu, bet raksta autore (D.Vārna) pat lēmuma numuru nenorāda?
Man gan acīs iekrita kas cits, jo esmu lasījusi arī Jāņa Lapsas rakstu. Visam rakstītajam nepiekrītu, bet nu ir dīvaini (varbūt vasara?), ka “Jurista Vārds” atbalsta plaģiātu. Lasītājs Jurists iesaka D.Vārnai izlasīt J.Lapsas rakstu – bet, viņa tak to ir izlasījusi plus vēl izmantojusi uz nebēdu.
Salīdzinājumam tik pāris lietas, ko atradu.

J.Lapsa - “Atbilstoši Īpašuma likuma 15.pantam un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma (turpmāk – Pārvaldīšanas likums) 11.panta pirmajai daļai un otrās daļas 7.punktam, gadījumos, ja kopība ir izvēlējusies pārvaldnieku un tai ir noslēgts rakstveida pārvaldīšanas līgums atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 10.panta otrās daļas nosacījumiem, tad kopību tiesā (gan kā pieteicēju administratīvā procesā, gan kā prasītāju vai atbildētāju civilprocesā) var pārstāvēt pārvaldnieks (juridiska vai fiziska persona).
D.Vārna- “Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 15.pantam un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.panta pirmajai daļai un otrās daļas 7.punktam, gadījumos, ja kopība ir izvēlējusies pārvaldnieku un tai ir noslēgts rakstveida pārvaldīšanas līgums atbilstoši Pārvaldīšanas likuma 10.panta otrās daļas nosacījumiem, tad kopību tiesā (gan kā pieteicēju administratīvā procesā, gan kā prasītāju vai atbildētāju civilprocesā) var pārstāvēt pārvaldnieks (juridiskā vai fiziskā persona).

Tāds pirmkursnieku līmenis, ne? Un ko par šo saka D.Vārnas darba devējs Tieslietu ministrija? Kauns, kauns.
Ā, vēl viena vieta, tur gan nedaudz slīpētāk, bet ar var redzēt plaģiāta saknes.

J.Lapsa – “Skatoties Civilprocesa likuma normas par civilprocesuālo tiesībspēju un rīcībspēju kopsakarā ar to, kas atzīstami par lietas dalībniekiem un pusēm, jāsecina, ka piedalīties civilprocesā kā pilntiesīgi subjekti var tikai fiziskās un juridiskās personas. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir komplicēts tiesību subjekts un tieši neatbilst Civilprocesa likumā noteikto subjektu lokam, un attiecīgi tieši civilprocesā piedalīties nevar.”
D.Vārna – “Atbilstoši Civilprocesa likuma normām (1., 71., 72., 74., 127.pants) piedalīties civilprocesā kā pilntiesīgi subjekti var tikai fiziskās un juridiskās personas. Tā kā dzīvokļu kopība tieši neatbilst Civilprocesa likumā noteikto subjektu lokam, tad kā kopība pati civilprocesā piedalīties nevar…”
Nu un vēl vārds vārdā citēta J.Lapsas atsauce uz SKC-1825/2012. Gan jau ka vēl varētu atrast, ja labi meklētu.
Interesanti, ko par šo saka Jānis Lapsa?
Zivs > Kristīne
11. Augusts 2017 / 11:14
9
ATBILDĒT
Lapsa neteiks neko, jo Lapsas izteiksmes stils jau lien ārā pa visām "Kristīnes" un "Jurista" viedokļa rindām.
Sannija Matule > Kristīne
11. Augusts 2017 / 11:12
4
ATBILDĒT
Neieslīgšu diskusijās par raksta tematiku un kvalitāti, jo mēs redakcijā šādus jautājumus un savus autorus publiski nekad neapspriežam. Ja raksts ir publicēts, tātad, redakcijas ieskatā, tas atbilst formālajiem publikācijas kritērijiem. Savukārt publikācijai sekojošie lasītāju viedokļi - secinājumi, juridiskie argumenti un apsvērumi - ir tieši tas, kādēļ JURISTA VĀRDS vispār pastāv, proti, lai nodrošinātu diskusiju par tiesisku domu un praksi. Tādēļ vienmēr priecājamies, ja kāds raksts raisa diskusiju, jo tas ir ceļš uz kaut ko.

Respektējot katra indivīda vārda brīvību un tiesības brīvi paust savus uzskatus, tomēr kategoriski iebilstu pret Jūsu pausto apgalvojumu, ka "ir dīvaini (varbūt vasara?), ka “Jurista Vārds” atbalsta plaģiātu". Ar šādām tēzēm es būtu piesardzīgāka, jo JURISTA VĀRDS nekad nav atbalstījis plaģiātismu. Ir raksti, kurus mēs ar roku un smadzeņu palīdzību (jo tehnisku un automatizētu rakstu salīdzināšanas rīku mums nav) "izķeram" pirms publicēšanas, dažkārt par plaģiātu uzzinām pēc publikācijas, kad pirmavots uz to vērš mūsu uzmanību. Situācijā, kad JV arhīvā ir tūkstošiem rakstu (ņemot vērā, ka šā gada novembrī iznāks jau 1000. JV numurs), ir nesamērīgi prasīt, lai redakcijas cilvēki spētu atcerēties ikkatru publicēto rakstu tādā detalizācijas pakāpē, ka atpazītu atsevišķus teikumus vai rindkopas. Bet - tas pat būtu mazākais.

Galvenais ir tas, ka esam specializētais juridiskais izdevums, kurā var publicētais tikai personas ar jau iegūtu "grādu", ja tik vienkārši drīkst sacīt (studentiem nepieciešams mācībspēka ieteikums, bet šādu publikāciju skaitliski nav daudz), tādēļ prezumējam, ka autori, kuri JV vēlas publicēties, zina, ko dara. Bet, ja kāds nezina un izvēlas riskantu ceļu, arī tas ir mūsu visu kopējais ieguvums, jo galu galā konkrētā persona publiski visiem atklāj savu profesionalitāti un godaprātu (šiem maniem apsvērumiem nav nekāda sakara ar konkrēto rakstu un tā autori!) .
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 12
Satversme 100: Atver Satversmi
Satversme: Esejas
VĒL ŠAJĀ ŽURNĀLĀ
VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Civilprocesa likums
— likumi.lv —
Civillikums
VĒL ŠAJĀ NOZARĒ
VĒL ŠAJĀ RUBRIKĀ
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties