Šī raksta mērķis ir apskatīt pārvaldnieka (juridiskās personas) kā dzīvokļu īpašnieku pārstāvja statusu dzīvojamo māju pārvaldīšanas tiesiskajās attiecībās, pievēršoties pārvaldnieka kā dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā pārstāvja statusam civilprocesā vietniecības institūta aspektā, un raisīt diskusijas juristu vidū.
Uz šī raksta tapšanu pamudināja kāds šī gada Augstākās tiesas Civillietu departamenta rīcības sēdes lēmums. Augstākā tiesa bija atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību kādā dzīvokļu īpašnieku prasības lietā, jo kasācijas sūdzību dzīvokļu īpašnieku vārdā kā pilnvarotā persona bija parakstījis un iesniedzis pārvaldnieks (kopība bija pilnvarojusi pārvaldnieku dzīvokļu īpašnieku vārdā celt prasību tiesā). Kaut arī praksē parasti biežāk ir sastopami gadījumi, kad prasību pārvaldnieks ceļ savā, nevis kopības vārdā, šajā lietā kā prasītāji (kasatori) bija norādīti tieši dzīvokļu īpašnieki.
Iesniedzot kasācijas sūdzību prasītāju – dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku vārdā, to varēja parakstīt vai nu zvērināts advokāts, vai paši dzīvokļu īpašnieki (Civilprocesa likuma 82. panta sestā daļa – fiziskās personas lietas kasācijas instancē ved pašas vai ar advokāta palīdzību).
Civilprocesa likuma normas, kas pieder pie publiskajām tiesībām (princips "ir atļauts tikai tas, kas tieši paredzēts likumā"), nav iespējams tulkot paplašināti, tāpēc konkrētajā gadījumā Augstākās tiesas lēmums šķiet skaidrs un jautājumus neraisošs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.