Praksē ir situācijas, ka tiesneši liedz vienlaicīgu puses un tās pārstāvja piedalīšanos tiesas sēdēs lietās par saskarsmes kārtības noteikšanu ar bērnu; liegšana pamatota ar Civilprocesa likuma 244.4 panta trešo daļu.
Ievērojot minēto situāciju, kā arī ņemot vērā Civilprocesa likumā noteikto tiesību pusei pilnvarot pārstāvi, autors, analizējot tiesību normu vārdisko jēgu, tiesu praksi, kā arī tiesību normas satura noskaidrošanai, izmantojot sistēmisko tulkošanas metodi, sniedz savu vērtējumu par to, vai vienlaicīga puses un tās pārstāvja piedalīšanās tiesas sēdēs liegšana lietās par saskarsmes kārtības noteikšanu ar bērnu ir pieļaujama.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
