Šajā numurā publicēta Tieslietu ministrijas sagatavotā ārvalstu konstitucionālo tiesību jomas aktualitāšu apskata otrā – noslēdzošā daļa. Atgādinām, ka raksta pirmajā daļā tika sniegts ieskats Itālijas, Lietuvas un Maltas parlamenta darba kārtības jautājumos, kas 2015. un 2016. gadā apspriesti ar mērķi mainīt gan tautas priekšstāvju kompetences apjomu, gan lēmumu pieņemšanas kārtību, gan citus parlamenta funkcionēšanai būtiskus aspektus. Tam sekoja pārskats par to likumdošanas iniciatīvu virzību un rezultātiem Eiropas Savienības dalībvalstīs – Francijā, Slovākijā un Ungārijā, kas veltītas valsts drošības jautājumiem un cīņai ar terorismu un īstenojamas izpildvaras atzarā, kā arī ieskats Ukrainas apjomīgās konstitucionālās reformas daļā, kas veltīta decentralizācijas jautājumam, un salīdzinoši nelielajos grozījumos Polijas, Norvēģijas un Albānijas konstitūcijā.
Līdztekus minētajam iepriekšējā publikācijā piedāvāts arī apskats par reformām tiesu varas atzarā Bulgārijā, Itālijā, Maltā, Polijā, Spānijā, Albānijā, Moldovā un Ukrainā un apskats par likumdošanas iniciatīvām, kas attiecas uz valsts galvas institūtu Īrijā un Polijā un salīdzinājumam arī Turkmenistānā un Tadžikistānā.
Raksta turpinājums. Pirmo daļu skat. "Jurista Vārds" Nr. 36, 29.08.2017.
V. Pamattiesību jautājumi
Igaunija
2015. gada 15. maijā Igaunijā tika pieņemti grozījumi Igaunijas konstitūcijā, samazinot vecuma slieksni balsošanai pašvaldību vēlēšanās un nosakot, ka tajās var balsot 16 gadu vecumu sasnieguši pilsoņi.1
Savukārt 2016. gada 1. janvārī Igaunijā stājās spēkā Reģistrēto partnerattiecību likums (Registered Partnership Act), kas paredz tiesības reģistrēt kopdzīvi neatkarīgi no dzimuma. Viendzimuma pāriem tiek sniegta tāda pati tiesiskā aizsardzība, kāda tā ir dažāda dzimuma pāriem (izņemot laulības un adopciju).
Īrija
Īrijas konstitūcijā 2015. gada 29. augustā izdarīts grozījums, kas paredz papildināt konstitūciju ar normu, kas nosaka, ka laulība var tikt noslēgta saskaņā ar likumu starp divām personām neatkarīgi no dzimuma.2 Turklāt šis priekšlikums tika atbalstīts tautas nobalsošanā. Šāda valsts paradigmas maiņa nenotika nejauši. Tiek norādīts, ka tas ir ieinteresētu personu 10 gadu ilgas kampaņas par vienlīdzību un katoļu baznīcas neviennozīmīgās attieksmes rezultāts.3
Itālija
Pēc gadiem ilgām diskusijām un sīvas konservatīvo politiķu un katoļu baznīcas pretestības Itālija kļuva par pēdējo lielo Rietumvalsti, kas juridiski atzina viendzimuma personu savienību, apstiprinot Civiltiesisko attiecību likumu (Civil Union Bill).4
"Likumprojekts ir radījis civillaulību institūtu starp viena dzimuma personām. Turklāt tekstā precīzi semantiski atdalītas jaunās savienības un laulības. Pēc būtības dokuments ierosina ieviest jaunu ģimenes tiesisko institūtu, kas atšķiras no tradicionālajām laulībām, taču ir tām līdzīgs – viendzimuma civilajā savienībā dzīvesbiedri var izvēlēties kopīgu uzvārdu, un uz viņiem attieksies vīra un sievas parastās tiesības.
Dokumenta sākotnējā versijā bija iekļauts pants par adopciju. Tas noteica, ka vienam no dzīvesbiedriem atļauts adoptēt sava partnera bērnu. Šis pants kļuva par strīdus ābolu diskusijas laikā Senātā, kā rezultātā tika pieņemts lēmums izslēgt šo pantu no dokumenta. Likumprojekta galīgajā redakcijā tika izslēgta arī viena dzimuma dzīvesbiedru saistība glabāt uzticību."5
Kipra
Kipras parlaments 2016. gadā atcēlis konstitūcijā paredzēto nāvessodu kā kriminālsoda izpildes iespēju. Kā norādīts priekšlikuma pamatojumā, Kipra kā tiesiska valsts, kas aizsargā cilvēktiesības, tai skaitā tiesības uz dzīvību, nevar atbalstīt nāvessodu, kā arī Kiprai ir saistošas starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības konvencijas, kas nepieļauj nāvessodu. Praksē nāvessods pēdējās desmitgadēs nav ticis izpildīts.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
