Ērtais un modernais ASV attīstītais kopbraukšanas pakalpojums Uber ir ne tikai devis jaunu atspērienu pakalpojumu biznesa koncepcijas maiņai, bet vienlaikus arī radījis nopietnu kolīziju ar tradicionāliem, stingrām normatīvām prasībām atbilstošiem biznesa veidiem. Tas izraisījis ne mazumu juridisku strīdu un skaļu tiesu procesu Eiropā. Lielkompānijas Uber pārstāvjiem Eiropas tiesnešus nācies pārliecināt par daudziem jautājumiem.

Piemēram, Apvienotajā Karalistē ar tiesas lēmumu ticis noteikts, ka Uber vadītājiem ir jāprot angļu valoda. Bieži uz Londonu neceļojošiem juristiem varbūt pārsteigumu rada nevis fakts, ka notiek tiesāšanās pret Uber, bet gan par to, ka lietas būtība ir par angļu valodas prasmi. Uber pārstāvji tiesā uzstājuši, ka valodas prasme ir "netaisnīga un neproporcionāla", turklāt rakstisko testa daļu (prasme uzrakstīt eseju ap 200 vārdos par tematiem no dzīves uz Marsa līdz upju piesārņojumam) varētu nenokārtot aptuveni trešdaļa (ap 33 000) vadītāju, turklāt tā radītu finanšu slogu (testa nokārtošanas izmaksas ir aptuveni 200 Anglijas mārciņu). Savukārt tiesnesis Džons Mitings norādījis, ka vadītāju prasme komunicēt ārkārtas situācijās "ir sabiedrības interesēs".

Londonā pagājušajā gadā par īpaši būtisku tika atzīts 40 lappušu garais Darba tiesas (Employment tribunal) 28. oktobra spriedums, kurā tā noteica, ka Uber vadītājiem ir tiesības uz atvaļinājumu, apmaksātu brīvlaiku un minimālo algu (nevis pašnodarbinātā statuss bez sociālajām garantijām). Spriedumā ticis atzīmēts, ka Uber argumenti par kompānijas vīziju par biznesa partneru attiecībām starp pasažieri un vadītāju un to prezumējamo savstarpējo līgumu ir "tīra fikcija, kam nav tiešas saiknes ar pastāvošajām vienošanām un attiecībām starp darījuma pusēm", turklāt Uber savā argumentācijā esot izmantojis "samežģītu valodu un pat jaunu terminoloģiju". Tiesa norādīja, ka "ir nereāli noliegt, ka Uber ir transporta pakalpojumu sniedzējs", noliedzot uzņēmuma uzskatu, ka tā ir "30 000 mazu biznesu mozaīka, ko saista kopēja platforma". Šīs lietas turpinājums vēl ir gaidāms, jo septembra beigās notiks tiesas sēdes apelācijas kārtībā.

Arī citā ES dalībvalstī – Itālijā – par Uber pēdējā laikā ir bijuši tiesu spriedumi. Pirmās instances tiesa Romā aprīlī nolēma aizliegt Uber darbību, kā arī šā pakalpojuma reklāmu: izpildes termiņš – 10 dienas, pēc kura uzņēmumam draudētu 10 000 eiro sods dienā. Apelācijas tiesa šo lēmumu atcēla. Itālijas diskusijas norisinājās gandrīz vienlaikus ar Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāta no Polijas Maceja Špunara publicētajiem secinājumiem lietā C-434/15. Tajos konstatēts, ka Uber piedāvātais pakalpojums nevar tikt kvalificēts kā "informācijas sabiedrības pakalpojums". Runa drīzāk ir par pilsētas transporta pēc pieprasījuma pilnīgas sistēmas organizēšanu un pārvaldību. Līdz ar to Uber platformas piedāvātais pakalpojums ir jākvalificē kā "pakalpojums transporta jomā". Šis secinājums vismaz pagaidām ļauj drošāk pastāvēt jau esošajiem biznesiem, tomēr vienlaikus iezīmē jaunas robežas juridiskajā terminoloģijā.