Gadījumos, kad darbinieks tiek prettiesiski atlaists no darba, pirmais jautājums, uz ko būtu jārod atbilde: vai un kādā apmērā darbinieks no darba devēja var prasīt atlīdzību par darba piespiedu kavējumu? Un kā ar gadījumiem, kad darbinieks pēc prettiesiskas atlaišanas ir strādājis citā mazāk apmaksātā, tādā pašā mērā apmaksātā vai augstāk apmaksātā amatā? Vismaz daļēji, tomēr no juridiskās metodes un darbinieku aizsardzības viedokļa kļūdaini šo situāciju ir risinājis Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments (turpmāk – Senāts) 2003. gada 5. novembra spriedumā lietā Nr. SKC-5341 (turpmāk – Spriedums), kur tas Darba likuma (turpmāk – DL) 126. panta otro daļu piemērojis pēc likuma analoģijas.
Darba likuma 126. panta attīstība Latvijā
DL 126. panta pirmā daļa spēkā esošajā redakcijā nosaka: "Darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Atlīdzība par visu darba piespiedu kavējuma laiku izmaksājama arī gadījumā, ja tiesa, kaut arī pastāv pamats darbinieku atjaunot iepriekšējā darbā, pēc viņa lūguma izbeidz darba tiesiskās attiecības ar tiesas spriedumu." DL 126. panta otrā daļa noteic: "Darbiniekam, kas prettiesiski pārcelts citā, mazāk apmaksātā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējās izpeļņas starpība par to laiku, kad viņš veicis mazāk apmaksātu darbu."
Grozījumi DL 126. pantā kopš DL pieņemšanas (20.06.2001.) nav veikti. Tomēr vēsturiski šīs tiesību normas saknes ir meklējamas tiesību aktos, kas tika izdoti pirms Darba likuma spēkā stāšanās darba tiesisko attiecīgu noregulējumam Latvijas teritorijā,2 ņemot vērā, ka Latvijas normatīvajā regulējumā (tajā skaitā, bet ne tikai DL) ir vērojamas ievērojamas padomju laika normatīvā regulējuma iestrādnes.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienās9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
