14. Novembris 2017 /NR. 47 (1001)
Numura tēma
Vispārīgā datu aizsardzības regula – evolūcija, nevis revolūcija
Jekaterina Macuka
Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas padomniece datu jautājumos Moldovas Republikā 

Lai gan Vispārīgā datu aizsardzī

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir daļa no tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un ir nostiprinātas gan nacionālajā, gan Eiropas Savienības līmenī. Latvijas Republikas Satversmes 96. pants nosaka personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.1 Tāpat 2001. gadā Latvija ratificēja Eiropas Padomes 1981. gada 21. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (turpmāk – Konvencija Nr. 108), kuras mērķis ir nodrošināt jebkurai personai neatkarīgi no nacionalitātes vai dzīvesvietas tās tiesību un pamatbrīvību, it īpaši tiesību uz privātumu, ievērošanu attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (datu aizsardzība).2 Gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī darbojas vairāki normatīvie akti, kuri regulē personas datu aizsardzības noteikumus. No 2000. gada darbojas Fizisko personu datu aizsardzības likums, kura mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi.3 Savukārt 1995. gadā ir pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti4 (turpmāk – Direktīva), kuras mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, un jo īpaši viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi. Minētā Direktīva tika ieviesta Latvijā, pieņemot Fizisko personu datu aizsardzības likumu.

Jau vairāk nekā 15 gadus Latvijā ir pieņemti un darbojas personas datu aizsardzības noteikumi. Normatīvais regulējums paredz, kas ir pārzinis un operators, viņu pienākumus un tiesības, atrunā datu subjekta tiesības un rīkus, lai aizsargātu savas intereses, nosaka uzraudzības iestādes – Datu valsts inspekcijas – kompetenci un darbības jomu. Attiecīgie strīdi tikuši skatīti arī tiesu instancēs, veidojot tiesu praksi, savukārt Datu valsts inspekcija katru gadu izdod rekomendācijas personas datu apstrādei specifiskajās jomās.

 

Gudrās ierīces un interneta attīstība radījusi jaunu attieksmi pret personas privāto dzīvi

Gan Konvencija Nr. 108, gan Direktīva tika izstrādāta laikā, kad cilvēku dzīve nebija tik ļoti saistīta ar informācijas tehnoloģijām un personas dati tika apstrādāti pārsvarā kartotēkās vai lielās informācijas sistēmās. Cilvēkam nebija viedtālruņa, kas nosaka viņa atrašanās vietu, soļu skaitu, cik viņš nostaigājis, sirds ritmu treniņa laikā, vai gudro māju, kas pielāgo siltuma līmeni mūsu ķermeņa temperatūrai, tējkannu, kura pati ieslēdzas noteiktā laikā, lai kafija būtu gatava, kad pieceļamies no rīta, pulksteņu, kas saka mums, kad jāpieceļas no sava darba krēsla un jāsāk vingrot.

Šis raksts pieejams “Jurista Vārda” abonentiem

Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.

Esošos abonentus lūdzam autorizēties:

Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!

ABONĒT

Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!

Abonentu ieguvumi:

  • Neierobežota pieeja arhīvam - 24 h/7
  • Vairāk nekā 16 000 rakstu un 1800 autoru
  • Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
  • Personalizētās iespējas - piezīmes, citāti, mapes
ABONĒ 2022.GADAM!
Trīs iespējas Tavai izvēlei: mazais, vidējais un lielais abonements!
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
komentēt
Pievienot rakstu mapē
Pievienot citātu mapei
Pievienot piezīmi rakstam
Drukāt
ienākt ar
JURISTA VĀRDS
Abonentiem! Ieiet šeit
GOOGLE
DRAUGIEM.LV
reģistrēties
autorizēties