Tā dēvētās Vispārīgās datu aizsardzības regulas 57. pants noteic uzraudzības iestādes uzdevumus, kuri lielā mērā ir saistīti ar sabiedrības informētību un izglītošanu datu aizsardzības jautājumos. Piemērojot datu aizsardzības tiesību normas, Datu valsts inspekcija ir saskārusies ar atšķirībām atsevišķu ar datu aizsardzību saistītu terminu tulkojumos un interpretācijā, kas rada situāciju, ka praksē tiek izmantoti dažādi termini, kas nozīmē vienu un to pašu. Datu valsts inspekcijas uzdevuma informēt un izglītot sabiedrību īstenošana ir apgrūtināta, ja atšķiras iesaistīto pušu izmantotā terminoloģija. Līdz ar to, lai veicinātu vienotas terminoloģijas izmantošanu datu aizsardzības jomā un sniegtu skaidrojumu par atsevišķu datu aizsardzības jēdzienu nozīmi, Datu valsts inspekcija, izmantojot autoritatīvu personu interpretāciju, tiesu praksē paustās atziņas un citus juridiskās izziņas avotus, ir sagatavojusi savu skatījumu par tālāk tekstā norādītajiem datu aizsardzības terminiem.
Materiālā izmantotie saīsinājumi
FPDAL – Fizisko personu datu aizsardzības likums.
Direktīva 95/46/EK – Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti.
Regula Nr. 2016/679 – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Direktīvas 29. panta darba grupa – Darba grupa personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi (kas izveidota, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK "Par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti" 29. pantu).
Terminu skaidrojums un interpretācija
Apstrādātājs (angļu val. processor), arī operators. FPDAL 2. panta 9. punktā noteikts, ka apstrādātājs ir pārziņa pilnvarota persona, kas veic personas datu apstrādi pārziņa uzdevumā. Līdzīga definīcija ir iekļauta arī Regulas 2016/679 4. panta 8. punktā. Apstrādātāja pastāvēšana ir atkarīga no lēmuma, ko pieņem pārzinis, kurš var izvēlēties vai nu apstrādāt datus savā organizācijā, vai pilnīgi vai daļēji uzticēt ar datu apstrādi saistītās darbības ārējai organizācijai.
Direktīvas 29. panta darba grupas 2010. gada 16. februāra atzinumā 1/2010 par personas datu apstrādātāja un apstrādātāja jēdzienu norādīts, ka apstrādātājs var būt persona, kas atbilst diviem pamatnosacījumiem: pirmkārt, ir atsevišķs tiesību subjekts attiecībā pret pārzini un, otrkārt, apstrādā personas datus tā interesēs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Mēnesī - tikai 9,99 eiro; vēl izdevīgāks - gada abonements. Piedāvājam trīs abonementu veidus!
Abonentu ieguvumi:
|
Žurnāls tiesiskai domai un praksei | |
|
Lasītāju serviss: abonenti@lv.lv
Informatīvais tālrunis 67311161
darbadienāsno 9:00-17:00 |
||
| Abonēšana | Par "Jurista Vārdu" | |
| Žurnāli | Redakcija | |
| Reklāma | Autoriem | |
| Darba sludinājumi | Lietošanas noteikumi | |
| Redakcija: juristavards@lv.lv | Grāmatas |
Autortiesības Kontakti |
|
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
/Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/ |
© VSIA "Latvijas Vēstnesis" | |
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.
