Vispārīgā datu aizsardzības regula ES/2016/679 (turpmāk – Regula), kas no 2018. gada maija aizvietos Fizisko personu datu aizsardzības likumu, definē vairākus datu apstrādes tiesiskos pamatus, lai datu apstrādi uzskatītu par likumīgu. Starp tiem ir arī datu subjekta piekrišana. Tomēr, lai datu subjekta piekrišana būtu spēkā esoša un kalpotu par pietiekamu pamatu personas datu apstrādes veikšanai, Regula iezīmē vairākus nosacījumus, kuriem ir jāatbilst datu subjekta piekrišanai. Šī raksta mērķis ir izskaidrot Regulā minētos likumīgas piekrišanas nosacījumus un ierobežojumus, kas jāievēro datu pārzinim, veicot personu datu apstrādi uz šī tiesiskā pamata.
Regula nosaka gan vispārējus nosacījumus (piekrišanai jābūt paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības formā, viennozīmīgai, brīvi sniegtai, konkrētai un apzinātai1), gan specifiskus attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu2 un bērnu sniegtu datu apstrādi. Datu pārzinim, plānojot veikt personu datu apstrādi uz piekrišanas pamata, ir jāņem vērā piekrišanas izmantošanas ierobežojumi.
Paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības forma
Regula paredz, ka datu subjekta piekrišanai ir jābūt paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības formā. Piekrišanas izmantošanai var izmantot vairākus veidus. Atbilstoši Eiropas Savienības 29. panta datu aizsardzības darba grupas (turpmāk – 29. panta darba grupa) viedoklim par piekrišanas formu datu subjekta piekrišana var būt izteikta gan rakstiski, gan mutiski, kā arī tā var būt netieši izteikta, interpretējot to no datu subjekta darbībām, kas norāda uz datu subjekta vēlmi sniegt piekrišanu datu pārzinim, kamēr vien likums neparedz pretējo.3 Piemērs interpretētas piekrišanas sniegšanai – datu subjekts korporatīva pasākuma ietvaros ievieto savu vizītkarti stikla traukā, lai vēlāk saņemtu papildu informāciju no pasākuma organizatora, ja par šādu datu apstrādi attiecīgais datu subjekts ir bijis informēts.4
Regulas preambulā ir precizēts, ka piekrišana var tikt sniegta arī elektroniski, piemēram, atzīmējot to piekrišanas lodziņā, veicot tehnisko iestatījumu izvēli vai citu aktīvu rīcību, kas norādītu uz faktu, ka datu subjekts piekrīt savu personas datu apstrādei. Datu pārziņiem ir jāņem vērā, ka jebkādai piekrišanas formai ir jābūt izteiktai ar kādu datu subjekta darbību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
Eseja „Jurista Vārda” Domnīcā – brīvas formas, apjomā un tēmā neierobežotas pārdomas, kas vērstas tiesiskas domas un prakses attīstības virzienā.
Tā ir iespēja piedalīties juristavards.lv satura veidošanā, rosinot diskusiju par redzēto, dzirdēto vai domās apcerēto.